Lielas iespējas valsts ekonomiskajai attīstībai dod investīciju piesaiste konkurējoša tirgus apstākļos, jo sevišķi svarīgi ir piesaistīt ārvalstu investīcijas. Starptautisko investīciju subjekts rodas no vienas pamata domas: kapitāla kustīguma. Lai arī ļoti daudzas starptautiskās tirdzniecības teorijas pieņēma ražošanas faktoru kustību, tā ir kapitāla kustība, kas atļāva ārvalstu tiešajām investīcijām izplatīties apkārt visai pasaulei. Ja konkurences priekšrocības gūst labumu, tad kapitāls arī tur apgrozīsies. Investīcijas var iedalīt:
1.reālās - materiālie labumi, zeme, iekārtas, rūpnīcas;
2.finansu - kontrakti (p. akcijas, obligācijas) - veido lielāko daļu mūsdienu investīciju.
Tiešās ārvalstu investīcijas ir kapitāla kustība pāri valsts robežām tādā veidā, kas investoram piešķir kontroli pār iegūtajiem aktīviem. Tādējādi, tās ir atšķirīgas no portfeļinvestīcijām, kas var šķērsot robežas, bet nepiedāvā tādu kontroli. Firmas, kuru pirmavots ir tiešās ārvalstu investīcijas ir pazīstamas kā multinacionāli uzņēmumi. Ārvalstu tiešās investīcijas (TĀI) ir dramatiski pieaugušas pēdējo 20 gadu, tās ir kļuvušas par kopīgu kapitāla plūsmas tipu pāri robežām gan attīstītajās, gan jaunatīstības valstīs. Visvairāk gan ekonomisti, gan politiķi ir ieinteresēti TĀI pieaugumā jaunattīstības valstīs. Tiek ienests vajadzīgais kapitāls valsts ekonomiskajai attīstībai, veidā, kurš nav tik riskants kā aizņemšanās no ārzemēm. Tas var ienest virkni papildinošu labumu.
Svarīgs priekšnoteikums ārvalstu investīciju pieaugumam ir:
ekonomiskās aktivitātes pieaugums;
iespēja piedāvāt konkurētspējīgas stimulu paketes (brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas);
ierobežojumu atcelšana ārvalstu investīcijām;
starpvalstu līgumu ratifikācija par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību.…