1.Uzdevums: Kādi jautājumi, kas rodas šajos piemēros, būtu jānoskaidro starptautisko privāttiesību ietvaros? Kas konkrēto piemēru saista (ja vien saista) ar ārvalsti?
1.1.Latvijas iedzīvotājs A ar interneta starpniecību Anglijā, Londonā reģistrētas firmas „E-peanuts Ltd.” mājaslapā, kas bija izveidota Nīderlandē esošā serverī, pasūtīja un ar kredītkarti norēķinājās par precēm – 20 CD, taču preces A netika piegādātas.
-Tas ir starptautisko privāttiesību jautājums, jo pastāv ārvalsts elements. Ārvalsts elementi varētu būt gan Latvijas iedzīvotājs, gan Londonas firma, gan Nīderlandes serveris (gan caur pusēm, gan caur darījumu var pastāvēt ārvalsts elements) – uzņēmums reģistrēts ne pilsonības valstī, taču darījums noslēgts uzņēmuma reģistrācijas valstī. Ir nozīme tam, ka šis ir distances preču pirkuma līgums, līdz ar to atšķiras noteikumi šādu līgumattiecību pārskatīšanai. Parasti darījuma vieta (šajos līgumos tai ir nozīme) ir tur, kur cilvēks izsaka savu akceptu pirkumam (bet distances līgumos darījuma vieta parasti ir servera atrašanās vieta).
Tālāk jāmeklē sistēmjēdziens. Šeit tas varētu būt zaudējumu atlīdzība no līgumtiesībām, zaudējumu atlīdzība no saistībām, saistību izpilde. Lai noteiktu atbilstošāko sistēmjēdzienu, jāzina darījuma būtiskās sastāvdaļas – ja tās pastāv, tad pastāv arī izpildes prasīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas iespēja (darījuma būtisko sastāvdaļu izvērtēšana kā iepriekšējais jautājums – tātad tas jāvērtē izejot no lex fori, kā visos iepriekšējās prejudīcijas jautājumos). Ja pēc lex fori izvērtējot būtiskās sastāvdaļas, konstatējams, ka līgums ir noticis, tad var turpināt meklēt sistēmjēdzienu. Jāvērtē, vai, piem., sistēmjēdziens zaudējumu atlīdzība no līgumtiesībām nebūs pārāk šaurs, vai nevajadzēs to paplašināt. Ja būtu vairākas iespējamās kolīziju normas, vai šāds sistēmjēdziens derētu – šeit veidotos šķietama normu konkurence (tāpēc jāizdomā, vai uzreiz sistēmjēdzienu sašaurināt, vai pēc tam risināt šķietamās kolīziju normu konkurences jautājumus). Sistēmjēdziens plašākā nozīmē būs saistību tiesības, bet tā kā var no kāzusa noteikt konkrētu līguma veidu, tad zināms, ka būs nepieciešams vai nu nodrošināt līguma izpildi, vai atlīdzināt zaudējumus (atkarībā no tā arī nosakāms sistēmjēdziens).
Šajā situācijā, kā rīkoties, nosaka ES regula Roma I.
1.2.19 gadus vecs Šveices iedzīvotājs A ieradās Latvijā darījumu slēgšanas nolūkā. Ar Latvijas iedzīvotāju B tas noslēdza priekšlīgumu un samaksāja tam avansā noteiktu naudas summu. Atlikušo naudas summu līdz pamatlīguma noslēgšanai, tas noguldīja bankā „Pax”. Diemžēl A Latvijā naktsklubā ķēra sirdstrieka, un tas nomira. A radinieku Šveicē un citur pasaulē nav, testaments nav atstāts. Piezīme: Šveicē pilngadība iestājas no 20 gadiem.
…
