Starptautiskās iejaukšanos etniskā konflikta atrisināšanu parasti realizē starptautiskās organizācijas, reģionālās organizācijas, nevalstiskās starptautiskās organizācijas vai arī reģionālās lielvaras, kur katrs no šiem aktoriem ir vairāk piemērotāks un veiksmīgāks kādu konkrētu apstākļu un situāciju atrisināšanai. Lielākoties visās pēckara etniskā konflikta situācijas starptautiskās sabiedrības skatījumā valstu robežas ir bijušas pamatotas un līdz ar to arī tām bija jāpaliek nemainīgām. Sabiedrība starptautisko konfliktu risināšanas procesā mūsdienās saskaras ar diviem galvenajiem izaicinājumiem, kas ir kā nodrošināt etnisko minoritāšu tiesības pastāvošās valsts robežās un kā izveidot morāli – ētisku sistēmu, ko varētu izmantoto, lai noteiktu kuras etniskās grupas prasības uz atdalīšanos ir pelnījušas starptautiskās sabiedrības atbalstu un atzinību, bet joprojām nepastāv vienprātības šajos divos jautājumos. Tomēr, ir skaidrs, ka pilnīga bezdarbība etnisko konfliktu risināšanā no starptautiskās kopienas puses ir nepieļaujam, lai gan arvien biežāk pēc viedokļa izteikšanas un darbības uzsākšanas ir jāsaskaras ar tādām nepatīkamām sekām kā terorisms, narkotiku tirdzniecība un bēgļu plūsmas. Tādejādi etniskais konflikts un tā atrisināšana ir tieši saistīts ar starptautisko drošību un, lai to nodrošinātu, starptautiskai sabiedrībai ir jārisina etniskie konflikti mierīgā vai vardarbīgā ceļā. Etnisko konfliktu atrisināšanā kā aktors salīdzinoši nesen ir parādījušās trešās personas, tas ir starptautiskās organizācijas, kurām mūsdienās ir liela loma etnisko konfliktu atrisināšanā un starptautiskās drošības nodrošināšanā.
Pēc savas būtības konflikts cilvēku attiecībās ir normāla parādība, kas veicina interešu īstenošanu, bet savlaicīgi neapzināts un neatrisināts konflikts ir spējīgs pāraugt vardarbībā ar cilvēku upuriem. …
