Starp.MA veidojās gan ražošanā, gan tirdzn. sfērā. Iziet aiz valsts robežām. Valūtas attiecības (starp.fin.attiec.) vienmēr bendē izvietot kaut kādu sistēmu. Valūtas sistēma ir ekonomiskas un valūtas attiecību kopums, kas izveidojies ražošanai un atarp.sakariem globalizējoties. Tiem ir valstiski tiesiski forma, kas visus elementus organizē. Nac.valūtas sistēma, reģionālu val.sis.(piem. Eiropas valūtas sist.), starptautiskā val.sis. Nac.val.sis. kā naudas sistēmas daļa. Starp. Att. Lai sadarbotos ar citu valūtas formām, lai paplašinātu savu biznesu arī ārzemēs.
Elementi, kuri veido nacionālo valūtas sistēmu: *nac.valūta (nomināli);*valūtas konvertējumi; *kursa režīms (vadāmais, brīvi peldošs, stingri fiksēts -veidi) Latvijā ir valūtas kurs kuru vada SDR, nac.valūtas starptautiskā likviditāte; valūtas ierobežojumi; *starp.kredītlīdzekļi un to izmantošanas noteikumi; *starp.norēķinu reglamentācija; *nac.valūta un zelta tirgus. Elementi, kas raksturo starp.valutas sistēmu: *valūtu savstarpējās konvertējamības nosacījumi; *iespējamie valūtas kursu režīmi; *starp.valūtas likviditātes regulējums;*valūtas ierobežojumu satrp.regulējums;*starp.norēķinu unifikācija;*starp.valūtas tirgu un zelta tirgu režīmi. Starp.valūtu sis. Balstās uz rezerves valūtu, brīvi lietojamo valūtu -ir īpašs konvertējamas valūtas veids, kuru lietošanas starp.maksājumos gan arī rezerves līdzekļos. Rezerves vēl ļti bieži kalpo par valūta kursa noteikšanas pamatu dažādām citu valstu valūtām. 70.g. beigās pēc rezerves valūtu kļuva DEM, japāņu jena. Nosacījumi rezerves valūti: *valstij jābūt stingram pozicijam raž.;*paša apveltītai ar noteiktu rezervju līmeni;*ar ļoti attīstītu banku tiklu kā iekšzemē tā arī ārzemēs; *valūtai jābūt konvertējamai (brīvi). Šis rezerves dod –nosedz defecītu (saņem baz%tu kr.)
Pienākumi: *uzturēt savas valsts valūtas stabilitāti; *lai devalvētu stabilitāti; *nedrīkst ievest tirdz. Norēķinu barjeru. Valūtas konvertejamība: *nekon.;& daļēji konkurentspējas. *brīvi konver. Brīvi konver.val. –bez ierobežojumiem var apmainīt pret iebk.citas valsts val. Dalēji konkurentspējas.- atsevišķi val.ierobežojumi. Nekon.val. –valūtas, kuru gan rezid. Gan nerezid. Ir aizliegta valūtas maina.1. zelta standarts ~1870-1914
zelta standarta ēras sākumu grūti noteikt par vienkārša standarta zelta sākumu var runāt, kad zelta monētas sāka izmantot par maksājuma līdz. Par legālas dzimšanas monēta 1819.g. Anglijas B. publicēja “Atjaunošanas aktu” (1819.g.), kura pārtraukta Napoleona kara laikā, atjaunoja iespēju banknotes mainīt pret zeltu. Arī Vācijā, Japānā u.c. valstīs pieņēma zelta standartu. Starptautiski pirmo reizi juridiski zelta vienīgo pasaules naudu atzina Parīzes konferencē (1867.g.) Iezīmēja pirmo starptautisko zelta standarta sistēmu, ASV nebija ļoti attīstīta, pievienojās 1879.g. dolāri piesaistīja zeltam. 1900.g. tika ASV nostiprinātas attiecīgas institucionālās formas: 1 unce zelta= 20,67$. Par starptautiskā zelta standarta centru kļuva Londona- jo bija ļoti attīstīta pilsēta, attīstītas bankas. ZS galvenais uzdevums tika dots galvenai Bankai: noturēt noteiktu paritāte starp oficiālo valūtu un zeltu. Katrai valstij noteica savu zelta saturu. CB bija jārūpējas par attiecīgo zelta rezervju esamību. 20. gds. Sākumā atsevišķas valstīs saka gatavoties karam. Sāk pastiprināti drukāt naudu, izlaist banknotes; cilvēki saka mainīt n.pret zeltu, bet n. Bija daudz vairāk, notika inflācija; valstis attiecas no zelta standarta. Kara laikā ievērojami samazinājās ražošanas apjoms, darbaspēks, tas viss veicināja inflāciju. …
