Raksturojiet modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas.
1.Ražošana faktoru attiecību teorija.
Šo teoriju ir izstrādājuši zviedru ekonomisti Hekiners un Olins, tādēļ vēl šī ražošanas faktoru attiecību teoriju tiek dēvēta izstrādātāju vārdā- Hekinera-Olina teorija.
Šī teorija balstās uz pieņēmumu, ka relatīvo cenu atšķirības ir izskaidrojamas ar to, ka valstis nav vienādi nodrošinātas ar ražošanas resursiem. Tiek pieņemts, ka preču ražošanā bez darba piedalās arī citi ražošanas resursi. Šajā teorijā pieņem, ka preču ražošanai ir nepieciešams darbs un kapitāls. Nākamais pieņēmums ir saistīts ar to, ka viena prece ir darbietilpīga, bet otra kapitālietilpīga. Balstoties uz šo teoriju katru valsti var iedalīt kapitālpiesātinātā vai darbpiesātināta un pieņemt ,ka ja valsts ir kapitālpiesātināta, tad eksportēs kapitālietilpīgas preces un ja valsts ir darbpiesātināta, tad tā eksportēs darbietilpīgas preces, un importēs tās preces, kuru ražošanai ir faktoru deficīts1. Taču praksē ir pierādījies, ka kapitālpiesātinātas valstis eksportē arī darbietilpīgu produkciju.
2. Preces dzīves cikla teorija.
Šo teoriju pielieto situācijās, kad nav iespējams izmantot Hekinera- Olina teoriju.
Saskaņā ar šo teoriju var atbildēt uz jautājumu, kāpēc vienas valstis ražo preces ar jaunām tehnoloģijām, bet citas valstis ražo tika tradicionālās preces ar jau sen pazīstamām tehnoloģijām. Saskaņā ar šo teoriju valstis, kurām ir pietiekami daudz kapitāla un kvalificēta darbaspēka, iegūst salīdzinošās priekšrocības, jo šos resursus var ieguldīt inovācijā, tādejādi ražojot jaunas preces.…