Protekcionisms savukārt ir valsts ārējās tirdzniecības politika, kas nodrošina iekšējā tirgus aizsardzību. Taču tas nenozīmē, ka starptautiskā tirdzniecība tiek aizliegta, valsts piedalās tās kontrolē , lai mazinātu iespējamās negatīvās sekas valsts tautsaimniecības attīstībā. Protekcionismu kā valsts ekonomisko politiku izmanto tās valstis, kuru ekonomiskā attīstība nav tik attīstīta kā konkurējošo valstu, tās nevar sacensties ar konkurentu zemajām cenām pašmāju tirgos. Galvenokārt valstis, kuras piekopj protekcionisma politiku stimulē eksporta apjomus, tādā veidā palielinot to konkurētspēju , kā arī tiek ierobežots importa apjoms valstī. Veicot protekcionisma politiku tiek pielietotas tarifu regulēšanas un ārpustarifu regulēšanas metodes. Tāpat izmanto arī administratīvas sviras: importa ierobežošana, speciālu licenču, kvotas, pārmērīgas kvalitātes prasības, noteiktu preču ievešanas aizliegumu.10
Būtībā jau protekcionisma politika nav nekas slikts, valsts cenšas pasargāt tās ekonomiku no ārvalstu uzņēmumu konkurences vietējā tirgū. Taču pasaules tirdzniecības organizācija un ES cenšas izskaust protekcionisma ārējā tirdzniecībā. Tā pamatā atziņa, ka konkurences ierobežošana, siltumnīcas apstākļu radīšana vietējiem uzņēmumiem, saimniecībām ir ienaidnieks efektīvai ražošanai. Pēc autores domām, ja protekcionisms netiek mazināts, tad nesamazinās ražošanas izmaksas, būtībā arī valsts iekšienē izveidojas noteikts klimats, kas viennozīmīgi ir iemesls daudzu pašmāju uzņēmuma kļūšanai pārākiem , jeb stabilas nišas izveidošanos valstī. No tā šajā gadījumā var ciest tieši ietekmēt patērētājus, kuri ir gandrīz spiesti pakļauties spēles noteikumiem un pieņemt augstākas cenas , jo lētās importa preces, kuras vietējiem uzņēmējiem liktu sarosīties un saprast, ka nav „karaļi ” tirgū.
4.Raksturojiet ārējās tirdzniecības ārpustarifu regulēšanas metodes?
Kā jau tika minēts iepriekš, tad protekcionisma politikas īstenošanai tiek piekoptas divas metodes- tarifu regulēšanas , kā arī ārpustarifu regulēšanas metodes.
…
