1. Merkantilisms izveidojās 17.gadsimtā, tas atzina ārējās tirdzniecības lielo nozīmi valsts attīstībā un stiprināšanā. Uzskatīja, ka valsts var kļūt bagāta izdevīgi tirgojoties un nodrošinot zelta un citu bagātību pieplūdumu, tādēļ valstij jābūt militāri spēcīgai. Kā arī merkantilisms atzina valsts kontroli pār dārglietām, arī zeltu, koloniālo ekspansiju, iekšējā tirgus aizsardzību ar protekcionisma paņēmieniem.
Merkantilisms saņēma ļoti asu kritiku no klasiskā virziena piekritējiem, kā spilgtāko no tiem var minēt Ādamu Smitu, kurš atzina, ka valsts labklājība ne tik lielā mērā ir atkarīga no sakrātā zelta, kā no tās spējas ražot produktus. Ādama Smita uzskati par starptautisko tirdzniecību šodien ir pazīstami kā absolūto priekšrocību teorija – valstij izdevīgi ir pārdot tās preces, kuras tā var saražot ar zemākām izmaksām nekā cita valsts.