Konspekts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Ekonomika
Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilanceBrīvā ārējā tirdzniecība. Brīvo ārējo tirdzniecību, kad nav nekādu ne ekonomisku, ne politisku barjeru preču ievešanai no jebkuras citas zemes un preču izvešanai uz jebkuru citu valsti, ar svešvārdu dēvē par fritrederismu (angļu valodā free trade, tulkojumā - brīvā tirdzniecība). Fritrederisms ir būtiska liberālisma izpausme ekonomikā. Saprotams, runa nav par brīvību no preču izvešanas un ievešanas sanitāriem noteikumiem, kvalitātes, standartu ievērošanas un dabas aizsardzības nosacījumu prasībām.
Valstis, kas īsteno brīvo ārējo tirdzniecību, brīvību ārējās ekonomiskās attiecībās, dēvē par valstīm ar atvērtu ekonomiku. Pie šādām valstīm pieder visas ES dalībvalstis. Atvērtas ekonomikas raksturs ir arī Latvijas tautsaimniecībai.
Protekcionisms. Ārējā tirdzniecība būtiski saasina konkurenci ikvienas valsts tirgū. Dažādu valstu uzņēmēju konkurencē potenciālie zaudētāji ir to valstu firmas, saimniecības, kas ir ekonomiski atpalikušas, kur zema ražošanas efektivitāte. Tas izskaidro centienus,pirmkārt, ar speciāliem pasākumiem veicināt eksportu, paaugstināt tā konkurētspēju; otrkārt, aizsargāt iekšējo tirgu, ierobežot importu. Ekonomisko politiku, kas īsteno šādus mērķus, dēvē par protekcionismu kā tiešu pretmetu liberālai jeb brīvai ārējai tirdzniecībai.
Protekcionisms eksportā izmanto tādas sviras kā eksportmuitu atcelšanu, subsīdijas, nodokļu
atvieglojumus, lētus kredītus. Subsīdijas eksportpreču ražotājiem no valsts budžeta vai speciāliem eksporta veicināšanas fondiem dod iespēju šīs preces pārdot ārējā tirgū par konkurētspējīgu, būtībā zemu cenu, kompensējot minētiem ražotājiem viņu augstās izmaksas. Citiem vārdiem, bez subsīdijām preces nāktos pārdot par augstāku cenu, kas liegtu šīs preces eksportēt. Latvijas brīvvalstī pirms padomju okupācijas tās zemnieku saimniecības, kas piegādāja pienu eksportsviesta ražošanai, saņēma īpašas piemaksas. Tādējādi Latvijas sviests Eiropas tirgū bija konkurētspējīgs.…
Ražošanas faktoru attiecību teorija. Šo teoriju 20. gs. sākumā izstrādāja zviedru ekonomisti Hekiners un Olins. Tāpēc bieži zinātniskajā literatūrā to sauc par Hekinera-Olina teoriju. Šī teorija balstās uz pieņēmumu, ka relatīvo cenu atšķirības ir izskaidrojamas ar to, ka valstis nav vienādi nodrošinātas ar ražošanas resursiem. Atšķirībā no absolūto priekšrocību teorijas un salīdzinošo priekšrocību teorijas tiek pieņemts, ka preču ražošanā bez darba piedalās arī citi ražošanas resursi. Lai nesarežģītu analīzi, pieņem, ka preču ražošanai ir nepieciešams darbs un kapitāls. Nākamais pieņēmums ir tāds, ka viena prece ir darbietilpīga, bet otra kapitālietilpīga. Katru valsti saskaņā ar šo teoriju var definēt vai nu kā kapilālpiesātinātu, vai darbpiesātinātu. Tas nozīmē, ka vienā valstī pieejamāks ir kapitāls, bet otrā darbs. Šīs teorijas ietvaros starptautiskā tirdzniecība tiek skaidrota ar divām teorēmām. Hekinera-Olina teorēma - katra valsts eksportē tās faktorpiesātinātās preces, kuru ražošanai tām ir salīdzinošs ražošanas resursu piesātinājums, un importē tās preces, kuru ražošanai ir ražošanas faktoru deficīts. Pamatojoties uz šo teorēmu, var teikt, ka tad, ja valsts ir kapitālpiesātināta, tā eksportēs kapitālietilpīgas preces. Ja valsts ir darbpiesātināta, tad tā eksportēs darbietilpīgas preces. Būtībā šī teorēma izskaidro salīdzinošo priekšrocību rašanos. Tiesa, tas ir iespējams tāpēc, ka tiek izmantota cita teorētiskā bāze, t.i., darba teorija tiek papildināta ar ražošanas resursu teoriju. Otra teorēma dod atbildi uz jautājumu, kāda sakarība ir starp preču cenām un ražošanas resursu cenām. Šī teorēma teorijā pazīstama kā Hekinera-Olina-Semjuclsona teorēma: Starptautiskās tirdzniecības iespaidā vienādu ražošanas resursu cenas izlīdzinās valstīs, kas savstarpēji tirgojas. Būtībā tas nozīmē to, ka relatīvo preču cenu izlīdzināšanās noved pie ražošanas resursu cenu izlīdzināšanās. Hekinera-Olina teorija ir viena no teorijām, kuras atzinumus pārbaudīja praksē. Saskaņā ar teoriju ASV, kura pēc Otrā pasaules kara tika uzskatīta par kapitālpiesātinātu valsti, vajadzētu eksportēt kapitālietilpīgu produkciju. Tomēr pēc V. Ļeontjeva veiktās pārbaudes izrādījās, ka ASV pārsvarā eksportē darbietilpīgu produkciju. Darbpiesātinātas valstis eksportē kapitālietilpīgu produkciju. Skaidrs, ka visas iepriekšējās teorijas nevar izskaidrot tos procesus, kas norisinās starptautiskajā tirdzniecībā šodien. Tāpēc rodas jaunas teorijas, kuras mēģina izskaidrot šos procesus.
- Starptautiskā tirdzniecība
- Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilance
- Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilance
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilance
Konspekts augstskolai4
-
Starptautiskā tirdzniecība
Konspekts augstskolai4
-
Starptautiskā tirdzdzniecība. Valsts maksājumu bilance
Konspekts augstskolai2
-
Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilance
Konspekts augstskolai6
-
Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilance
Konspekts augstskolai3