To, ka pārtika, ko ēdam, ietekmē mūsu veselību, mēs zinām, taču nākotnē arvien vairāk cilvēku sāks apzināties, ka pārtikas ražošana un patēriņš ļoti nopietni ietekmē pasaules resursus. Ilgtspējīga resursu lietošana ir tāda, kas izlieto resursus ne ātrākā laikā, kā zeme spēj tos aizstāt. Ilgtermiņā pārtikas ražošanas sistēmas izturība ir apdraudēta - tā rada spiedienu uz apkārtējo vidi un procesa rezultātā ir daudz pārtikas atkritumu. Izniekotā pārtika ir ļoti nopietna problēma: ir aprēķināts, ka aptuveni no vienas trešdaļas līdz pat pusei no pasaulē saražotās pārtikas tiek izniekota. Jāpiemin, ka iepakojumam ir liela negatīva ietekme uz apkārtējo vidi. Tāpēc apsveicama ir tendence lietot "zaļu" iepakojumu, kas ir viegli pārstrādājams vai atkārtoti izmantojams. Ir skaidrs, ka krīzes laika kritums pārtikas nozarē nav bijis tikai īslaicīgs vājuma posms. Nozare vēl joprojām nav izaugusi līdz pirmskrīzes ražošanas apjomu līmenim, un arī nākotnē saskarsies ar tādiem ierobežojošiem faktoriem kā pieprasījuma trūkums vietējā tirgū, pieaugošas ražošanas izmaksas un arvien stingrākas kvalitātes prasības (gan no valsts, gan pašu patērētāju puses). Pārtikas produktu eksports, kas palīdzēja pārtikas ražotājiem krīzes laikā, arī turpmāk būs ļoti nozīmīgs uzņēmumu attīstības veicinātājs, it īpaši ilgtermiņā, kad pieprasījums pēc (kvalitatīvas) pārtikas pasaulē pieaugs. Tas, vai uzņēmumi tuvākajā nākotnē fokusēsies uz vietējo tirgu, jau labi zināmajām eksporta partnervalstīm vai meklēs jaunus produkcijas noieta tirgus, ir vairāk atkarīgs no piedāvātā produkta veida un no katra uzņēmuma stratēģijas .…