19. ES tiesību piemērošana.
Kas ir ES tiesības?
Galvenais mērķis, kas uzvirzīts Līgumā par ES darbību (LESD) un iepriekšējos Līgumos, ir pakāpeniski integrēt dalībvalstu ekonomikas un politikas sistēmas un izveidot vienotu tirgu, kura pamatā ir preču, personu, kapitāla un pakalpojumu brīva aprite. Šim nolūkam dalībvalstis daļēji atteikušās no savas suverenitātes un pilnvarojušas ES institūcijas pieņemt tiesību aktus (regulas, direktīvas un lēmumus), kuriem ir augstāks spēks par dalībvalstu likumiem un kuri ir saistoši valsts varas iestādēm.
Šie sekundārie tiesību akti ir trešais svarīgākais ES tiesību avots pēc Līgumiem (primārās tiesības) un starptautiskajiem līgumiem.
ES izdod arī nesaistošus instrumentus, piemēram, ieteikumus un atzinumus, kuri ir paredzēti Līgumā par ES darbību, kā arī noteikumus par to, kā darbojas ES institūcijas un rīcības programmas. EK ir jāgādā par ES tiesību aktu piemērojumu visās dalībvalstīs. Ģenerālsekretariāts palīdz EK vadīt šo darbu. Principā tas pārrauga pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai savos valsts tiesību aktos iestrādātu ES tiesību aktus, un rīkojas, ja dalībvalstis nenodrošina pilnīgu atbilstību. Komisija atbild arī par ES konkurences politikas īstenošanu un līdz ar to pārrauga atbalstu, ko valsts iestādes piešķir komercorganizācijām.
Ģenerālsekretariāts gādā, lai Komisija, veicot šo darbu, ievērotu attiecīgos noteikumus un procedūras.
ES tiesību aktu pārkāpumi
Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāts vada EK lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar varbūtējiem un konstatētiem pārkāpumiem. Tie var būt pārkāpumi, uz kuriem norādīts sūdzībā, vai pārkāpumi, kurus Komisija atklāj, rīkojoties pēc savas iniciatīvas. Komisija rīkojas arī tad, ja dalībvalstu iestādes paredzētajā termiņā tai nepaziņo pasākumus, kurus tās ir pieņēmušas, lai īstenotu konkrētus ES tiesību aktus (direktīvas).
…
