Starptautiskajā mārketingā izdalās 4 starp kulturālie sarunas vadīšanas stili. 1
1. Nacionāla kultūra. Šādai kultūrai tiek dots vispārējs raksturojums par koncepciju un legālām biznesa aktivitātēm.
2. Biznesa/ industriju kultūra. Katrs bizness tiek vadīts noteiktā specifiskas industrijas konkurences rāmī. Dažreiz uzņēmuma darbības var sakrist, tomēr katrai jābūt skaidri formulētai darbībai. Šim līmenim ir savs kultūras saknes un vēsture, un šī līmeņa spēlētāji zina biznesa spēles noteikumus.
3. Kompāniju kultūra (organizatoriskā kultūra). Kopējā organizācija sastāv no subkultūrām ar dažādām funkcijām. Funkcionālā kultūra izpaužas caur dalītām vērtībām, ticību, nozīmi un uzvedību dalībnieku vidū (piemēram, starp tirgu, finansēm, kravas pārvadāšanu, pirkšanu, vadības menedžmentu, strādniekiem.
4. Individuāla uzvedība. Indivīds ietekmē pārējos kultūras līmeņus. Iejaukšanās vidē, indivīds kļūst par „serdi”, kas mijiedarbojas ar citiem aktieriem rūpniecības mārketinga vidi. Indivīds ir nozīmīgs, jo tas spēj ietekmēt pasauli. Kultūra ir iemācīta, tā nav iedzimta, dabiska. Mācīšanas procesā ir radīti indivīdi, kas piemērojas dažādām vidēm un ir dažādiem raksturiem.
Tiek izšķirti 4 valstu uzvedības stili starptautiskajā tirgū: (skat. 1.tab.) 2
• Etnocentrisks uzvedības stils ir orientācija uz savējo iekšējo tirgu (jebkura darbība starptautiskajā tirgū kā operāciju turpinājums nacionālā tirgū).
• Policentrisks uzvedības stils paredz darba pieredze ārzemju tirgūs, starp ir maz līdzības, tadejādi ir nepieciešams pielāgot savējo darbību pie katra tirgus individuālām prasībām.
• Regiocentrisks uzvedības stils ir laba tirgu zināšana, to īpatnību reģiona robežās (starp tirgiem daudz kopēja? Vienota mārketinga programma visam tirgum, piemēram, Āfrika).
• Ģeocentrisks stils ir globāla darba pieredze starptautiskajā tirgū, standartizētās produkcijas izlaidums, globāla izmantošana visā pasaulē, realizācijas veicināšana, ievērojot lokālas īpatnības.
…
