Konkrēti runājot par cilvēku kultūru un ētiku, tad zīmīgi man likās vārdi: „ kultūra ir iegūta, bet ne mantota vērtība. Tā tiek iemantota sociālās vides iespaidā, nevis uz gēnu pamata. Kultūrai, no vienas puses, ir jābūt atdalītai no cilvēka dabas, bet no otras puses – no individuālās personības” . Tā tad katrs mēs pats veidojam savu kultūru, piesaistot klāt savu cilvēcisko dabu un individuālo personību. Kā arī kultūru atšķirība ir izpaužas tās simbolos ( žesti, vārdi, attēli), piemēram, latviešiem tas varētu būt Lāčplēša ordenis; varoņos ( personības, dzīvas, mirušās reālas vai izdomātas) - Lāčplēsis - , rituālos ( kolektīvās darbības) – ķekatās iešana- un vērtībās ( kultūras kodols) - pēc psihologu domām, viss, kas bērnam izveidojies līdz 10 gadiem.
Kā jau iepriekš rakstīju , cilvēkam kā dzīvai būtnei ir ļoti svarīgi kontaktēties – komunicēšanās un sabiedriskās darbības ir vienas no dzīves svarīgākajām sastāvdaļām. Respektīvi, visa pamatā ir saskarsme, ko veido gan kulturālais mantojums, gan sociālie konteksti un apstākļi, gan komunikatīvās mijiedarbības normas .3…