-
Starptautiskā ekonomika
Konspekts32 Starptautiskās organizācijas, Politika, Ekonomika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | MŪSDIENU PASAULES SAIMNIECĪBAS IEZĪMES, PRETRUNAS UN ATTĪSTĪBAS TENDENCES | 3 |
2. | MŪSDIENU PASAULES SAIMNIECĪBAS SUBJEKTI, TO SOCIĀLEKONOMISKIE SALĪDZINĀJUMI | 3 |
3. | MŪSDIENU PASAULES TIRGUS ATTĪSTĪBAS RĀDĪTĀJI UN TENDENCES | 4 |
4. | SALĪDZINOŠO PRIEKŠROCĪBU TEORIJA. D.RIKARDO MODELIS | 4 |
5. | IEGUVUMS NO STARPT. TIRDZNIECĪBAS. TIRDZNIECĪBAS IESPĒJU ROBEŽA | 5 |
6. | RESURSU SADALE UN STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA: HEKŠERA – ŪLINA TEORĒMA | 6 |
8. | STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA UN IENĀKUMU SADALE; P.SAMUELSONA – R.DŽONSA MODELIS. SAMUELSONA – STOLPERA TEORĒMA | 6 |
9. | TIRDZNIECĪBAS BRĪVĪBA UN PROTEKCIONISMS. PROTEKCIONISMA POLITIKAS INSTRUMENTI | 7 |
10. | MD UN XS LĪKŅU VEIDOŠANĀS. LĪDZSVARA CENA STARPTAUTISKAJĀ TIRGŪ | 7 |
11. | MUITAS NODEVU EKONOMISKĀS SEKAS: LIELAS VALSTS GADĪJUMS. MECLERA PARADOKSS | 8 |
12. | MUITAS NODEVU EKONOMISKĀS SEKAS: MAZAS VALSTS GADĪJUMS | 8 |
13. | IMPORTA KVOTU EKONOMISKĀS SEKAS | 9 |
14. | BRĪVPRĀTĪGO TIRDZN. IEROBEŽOJUMU EKONOMISKĀS SEKAS | 9 |
15. | EKSPORTA SUBSĪDIJU EKONOMISKĀS SEKAS | 9 |
16. | PROTEKCIONISMA ATTAISNOJOŠI ARGUMENTI | 10 |
17. | VALŪTU KURSU IETEKME UZ STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU | 10 |
18. | ĀRZEMJU VALŪTAS PIEPRASĪJUMS UN PIEDĀVĀJUMS. LĪDZSVARA KURSS | 10 |
20. | VALŪTAS KURSU BŪTISKI IETEKMĒJOŠIE FAKTORI | 12 |
21. | NOMINĀLAIS UN REĀLAIS VALŪTAS KURSS | 12 |
19, 22. | MAKSĀJUMU BILANCE UN TĀS SAKARĪBA AR NACIONĀLĀ VALŪTAS KURSU. VALŪTAS KURSA UN MAKSĀJUMU BILANCES REGULĒŠANA | 12 |
23. | FIKSĒTO UN BRĪVI PELDOŠO VALŪTU KURSU PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI | 13 |
24. | NACIONĀLĀS VALŪTAS DEVALVĀCIJAS EFEKTS. „J” LĪKNE | 14 |
25. | ZELTA STANDARTS. (1867 G.) | 15 |
26. | BRENTVUDSAS SISTĒMA | 15 |
27. | JAMAIKAS SISTĒMA | 16 |
28. | EIROPAS MONETĀRA SISTĒMA. (1979 G.) | 17 |
29. | DARBASPĒKA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS FAKTORI UN FORMAS | 17 |
30. | DARBASPĒKA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS GALVENIE VIRZIENI UN SOCIĀLEKONOMISKĀS SEKAS | 18 |
31. | KAPITĀLA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS FAKTORI UN FORMAS | 19 |
32. | KAPITĀLA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS GALVENIE VIRZIENI UN TENDENCES | 19 |
33. | KAPITĀLA STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJAS EKONOMISKĀS SEKAS | 19 |
34. | STARPTAUTISKĀS EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PAMATI, FORMAS UN PRETRUNAS | 20 |
35. | EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PROCESI EIROPĀ | 21 |
36. | EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PAMATVIRZIENI EIROPAS SAVIENĪBĀ | 22 |
37. | EKONOMISKĀ INTEGRĀCIJA ZIEMEĻAMERIKĀ | 22 |
38. | EKONOMISKĀ INTEGRĀCIJA ĀZIJĀ UN KLUSĀ OKEĀNA REĢIONĀ | 22 |
39. | EKONOMISKĀ INTEGRĀCIJA ĀFRIKĀ UN LATĪŅAMERIKĀ | 23 |
40. | STARPTAUTISKAIS VALŪTAS FONDS | 23 |
41. | PASAULES BANKA | 3 |
42. | GATT UN PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJA (WTO) | 23 |
43. | OPEC | 24 |
1.Mūsdienu pasaules saimniecības iezīmes, pretrunas un attīstības tendences.
Pasaules saimniecība – globālais ekonomiskais organisms, nacionālo ekonomi
Pasaules saimniecība izveidojas 19.gs. beigās un turpina attīstīties arī 21.gs. Pasaules saimn. saistās ar resursu sadali, to efektīvu izmantošanu, darba resursu izmantošanu.
Līdz ar pasaules saimniecības rašanu, parādījis tāds jēdziens kā autarķija, kas nozīmē norobežošanās no pārējas pasaules (kad valsts mēģina atteikties no citām sakariem un tikai iztikt ar saviem sakariem), piem, Ķīna, Japāna, Koreja.
Globālas problēmas:
1)ekoloģija;
2)demogrāfija
bagātākajos valstīs nepieaug iedzīvotāju skaits, bet samazinās dzimstība, dabiskais iedz. pieaugums ir zem nulles;
nabadzīgākajos valstīs iedzīvotāju skaits pieaug.
3)ēnu ekonomika;
4)terorisms;
5)nabadzība
Runājot par nabadzību var minēt ka attīstītajos valsts sauc par “Ziemeļiem” un mazattīstītajos – par “Dienvidiem”. Bagātākie valsti dod 85% no visa saražota IKP pasaulē. Sabiedrības sastāvs attīstītājos valstīs:
20% bagātākais slānis ( dod 85% no IKP);
20% pēc bagātākiem ( dod 11% no IKP):
20% vidusslānis;
20% mazturīgie; 4% no IKP
20% visnabagākais slānis.
6)integrācija.
80.-90. gados 20 gadsimtā vērojama tendence pie brīvā tirgu atgriešanās globālā mērogā. Ek. reformas samazina valsts iejaukšanas ekonomikā. 1990.g. sabruka komandekonomika, pavierziens uz brīvtirgus ekonomiku.
Viena no mūsdienu aktuālākajiem uzdevumiem ir piesaistīties pasaules globalizācijai. Globalizācija ir visu valsts iekļaušanās pasaules saimniecībā, to integrāciju mijiedarbība, robežu izzušana starp valstīm, globālas ekonomiskas telpas izveidošana.
Pasaules saimniecības attīstība ir atkarīga no starptautisko ekonomisko sakaru izveidošanas. Starptautiskie ekon. sakari ir saimniecisko sakaru sistēma starp valstīm un reģioniem ar starp. organizācijas un korporācijas līdzdalību.
Starp. ek. sakari:
1)Kapitāla starpt.kustība(investīcijas);
2)Starpt. tirdzniecība;
3)Darba spēka starpt. migrācija;
4)Starpt. valūtas un finansu attiecības;
5)Informāciju un tehnoloģiju apmaiņa;…
Konspekts starptautiskajā ekonomikā jautajumu un atbilžu veidā. Ar satura radītaju. Kopumā 50 jautajumi/atbildes par aktuakākajām temām.
- Naudas plūsmas. Starptautiskā monetārā sistēma. Valūtas tirgus
- Starptautiskā cenu veidošanas politika
-
Starptautiskā ekonomika
Konspekts32 Starptautiskās organizācijas, Politika, Ekonomika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starptautiskā ekonomika
Konspekts augstskolai5
-
Starptautiskā ekonomika
Konspekts augstskolai9
-
Kvantitatīvās metodes ekonomikā un vadīšanā
Konspekts augstskolai8
-
Pasaules ekonomikas attīstība viduslaikos. Kapitāla sākotnējā uzkrāšana
Konspekts augstskolai2
-
Pasaules ekonomikas vēstures objekts, pētīšana un periodizācija
Konspekts augstskolai2