Starptautiskā ekonomika kā ekonomikas teorijas sastāvdaļa.
Starptautiskā ekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kura pēta starptautisko ekonomisko attiecību veidošanās likumsakarības un nacionālo ekonomiku mijiedarbību.
Pieprasījums un piedāvājums starptautiskā ekonomikā.
Starpt. ekonomikā D(pieprasījums) un S(piedāvājums) tiek traktēti kā apstrakti lielumi, kas raksturo visu preču kopējo ražošanas apjomu nacionālajā un starptautiskā līmenī, atkarībā no kādas konkrētas pasaules cenas. Mikrolīmenī D un S attiecas un konkrētu preci. Makrolīmenī skata kopējo pieprasījumu AD un kopējo piedāvājumu AS un tie skar visu preču kopumu tautsaimniecībā. Starptautiskajā ekonomikā pieprasījums D veidojas gan valsts iekšienē, gan no ārzemēm (AD=Dd+Dw, kur Dd-no valsts iekšienes un Dw-pasaules līmenī). Piedāvajums strpt. ekon. veidojas valsts iekšienē un no ārzemēm (AS=Sd+Sw). Starptautiskā ekonomikā pieņem, ka preces un ražošanas faktori ir mazāk mobili kā nacionālajā līmenī, jo to mobilitāti ierobežo starpvalstu barjera.
Tirgojamās un netirgojamās preces, šī sadalījuma nozīme. Starpt. ekon. izšķir tirgojamās un netirgojamās preces. Tirgojamās preces var pārvietoties starp valstīm, savukārt netirgojamās tiek piedāvātas un patērētas tikai ražotājvalstī. Atšķirības starp šīm precēm: 1. Tirgojamām precēm cenas nosaka D un S starptautiskā tirgū, bet netirgojamās nacionālajā; 2. Iekšējās bilances uzturēšana starp tirgojamo preču pieprasījumu un piedāvajumu nav tik ļoti būtiska, jo to var kompensēt ar ārējo D un S, savukārt dispropocijas starp netirgojamo preču D un S var radīt nopietnas problēmas; 3. Tirgojamo preču iekšējo cenu dinamika ir līdzīga dinamikai citās valstīs, bet netirgojamo preču cenas var būtiski atsķirties. Šim preču sadalījumam ir liela nozīme reālajā dzīvē, jo samazinoties pieprasījumam iekšējā tirgū vieni ražotāji varēs savas preces eksportēt, bet netirgojamo preču ražotāji – nevarēs. …
