Ekonomikas un likumdošanas sistēmas bieži vien ir veidotas no valstī pastāvošās politiskās sistēmas. Politiskās sistēmas nozīmē nācijas valdības sistēmu, kādā tā darbojas. Kolektīvisms atspoguļo sistēmu, kuras būtība ir sabiedrības kopējie mērķi pār individuālajiem. Kolektīvismā sabiedrības vajadzības kopumā tiek vērtētas vairāk nekā individuālās brīvības, tādā ziņā indivīda tiesības tiek ierobežotas, kas tiek balstītas uz kopējā sabiedrības labuma gūšanu. Sociālisms savas saknes meklē Karla Marksa mācībā. Viņš argumentēja to kā dažus ieguvumus uz daudzu kapitālistu sabiedrības rēķina, kur indivīda brīvības ir stipri vien ierobežotas. 20.gs. sākumā sociālisma ideoloģija sadalījās divās nometnēs. Komunisti ticēja, ka sociālisms var tikt sasniegts ar brutālas varas pielietošanu un totalitārisku diktatūru, kamēr sociāldemokrāti pieņēma, ka paši var sasniegt mierīgā ceļā tos mērķus ar demokrātijas iezīmēm. Individuālisms ir pretējs kolektīvismam. Individuālisms parāda filosofiju, ka ikvienam jābūt brīvam savā ekonomiskajā un politiskajā pārliecībā. Individuālisms prezentē to, ka indivīda tiesības ir jāstāda pāri sabiedrības interesēm. Demokrātija atbilst tādai politiskajai sistēmai, kuras valdība ir tautas jeb sabiedrības rokās, kas īstenojas tieši vai caur tautas ievēlētu cilvēku grupu. Totalitārisms ir valdīšanas forma, kurā vienam cilvēkam pieder visa politiskā vara, tāpat vara pār cilvēku dzīvi un opozicionāru partijas ir aizliegtas. Demokrātija un individuālisms iet roku rokā, tāpat kā komunistiskā kolektīvisma versija savienojas kopā ar totalitārismu. Tomēr tāpat ir, iespējams, būt demokrātiskā sistēmā, kurā ir sociālistiskās idejas dominancē . …