Ārēja vide ir nosacījumu kopums aiz kompānijas robežām, kuri praksē iespaido tās panākumus. Sakarā ar to, ka starptautiskais bizness operē pasaules vidē, menedžeriem ir jāapgūt sabiedrisko zinātni, ieskaitot ģeogrāfiju, vēsturi, politoloģiju, jurisprudenci, ekonomiku un antropoloģiju.
Nāciju dažādības, kas ir saistītas ar ģeogrāfiskiem, vēsturiskiem, politiskiem, juridiskiem, ekonomiskiem un antropoloģiskiem nosacījumiem, ietekmē uz to, kā kompānijas vada savu saimniecisko darbību. Līdz ar to tas, cik ļoti nākas pielāgoties, saistīts ar nosacījumu dažādību savā valstī un aiz robežas, kā arī funkcionāli atkarīgs no dažādu ārvalsta vides daudzumu, kurās operē kompānija.
Kompānijas ierīces konkrētas formas pēc atsevišķu biznesa funkciju līniju ir atkarīgas no nosacījumiem, kuros kompānija eksistē.
Var izcelt trīs galvenās vides :
• Ekonomiska;
• Politiska;
• Tiesiskā.
Ekonomiskā vide.
Ekonomiskas sistēmas parasti klasificē kā kapitālistiskas, sociālistiskas un jauktas. Tomēr tās var tāpat klasificēt pēc sadalījuma un kontroles metodes pēc resursiem - tirgus ekonomika vai komandu ekonomika , un pēc personīgā tipa - privātīpašums vai sabiedriskais īpašums. Šīs koncepcijas paplašinājums personīgā un kontroles jauktā tipa ieslēgšanas gaitā ļauj radīt taksonomisko sistēmu.
Īpašuma tipam uz ražošanas līdzekļiem ir plašs diapazons - no pilna privātīpašuma pie viena galējā punkta līdz pilnajam sabiedriskajam īpašumam pie citas. Īstenībā galēji punkti faktiski nekur neeksistē. Piemēram, ASV ir labs uzņēmējdarbības piemērs, tomēr valsts pieder dažādi ražošanas līdzekļi un tas aktīvi nodarbojas ar produkta veidošanu tādos ekonomikas sektoros, kā izglītība, militārpersonas nozares, pastu dienests un daži komunāli pakalpojumi.
Tirgus ekonomika
Tirgus ekonomikā liela nozīme ir diviem sociāliem darbiniekiem: indivīds un firma . Indivīdiem ir resursi un tie patērē produkciju, tai laikā kad firmas patērē resursu un ražo produkciju. Tirgus mehānisms tieši saistīts ar cenu, daudzumu, piedāvājumu un pieprasījumu uz resursiem un produkciju. Firma uzstāda noteiktu maksu darbu resursu daudzuma pamatā, lai ieņemt darbvietā. Resursus iedala mājas saimniecību un firmu pastāvīgas mijiedarbības rezultātā, kā arī atšķirīgu firmu mijiedarbība.
