Saimnieciskās darbības ārējā vide.
Ārējā vide ir nekontrolējama. To ietekmē demogrāfija (iedzīvotāju ģeogrāfiskais izvietojums, iedzīvotāju blīvums, vidējais vecums, dzimums, izglītības līmenis, ienākumu līmenis un sadalījums u.c.), politika, kura ietver valsts un pašvaldību likumdošanu, kuras ierobežo vai veicina uzņēmējdarbību (veselības aizsardzība, dabas aizsardzība, darba likumdošana, muita, dažādi likumi par uzņēmējdarbību - pret monopolu likumi, nodokļu likumdošana, darba likumdošana utt.) Ekonomiskā dimensija ir vispārējās vides daļa, kura raksturo kopējo valsts vai kādas tās daļas (novada, rajona) ekonomisko veselību – (pirktspēja, bezdarba līmenis, procentu likmes, tirdzniecības deficīts, budžeta deficīts vai pārpalikums, IKP, inflācija utt.). Saimniecisko darbību ietekmē arī tehnoloģijas kuras ietver zinātniskos un tehnoloģiskos jauninājumus attiecīgajā darbības nozarē un sabiedrībā kopumā. Ekoloģiskā vide arī atstāj savu iespaidu uz saimniecisko darbību, piemēram, klimats, klimata tendences, laika apstākļi, ģeogrāfiskais stāvoklis. – Īpaši svarīgi tūrisma, lauksaimniecības un loģistikas u.c. nozarēm.
Brīvās ekonomiskās zonas.
Termins brīvās ekonomiskās zonas nozīmē to, ka tā ir daļa no valsts teritorijas, kur tiek piemērots brīvās zonas režīms, t.i., nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopums. Šajās teritorijās ir noliktavas, uzglabāšanas un izplatīšanas iespējas priekš tirdzniecības, kā arī pārkraušanas un eksporta iespējas. Šādas zonas lielākoties ir valstu brīvostas.
…