Starpnozaru analīze (Interindustry Analysis), jeb izmaksu – izlaides analīze (Input-Output Analysis) ir ekonomikas zinātnes nozare, kuras pamatus ir izstrādājis profesors Vasilijs Ļeontjevs trīsdesmito gadu beigās. Par to 1973.gadā Ļeontjevs ir saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā. Tāpēc, runājot par starpnozaru analīzi, bieži lieto nosaukumu “Ļeontjeva modelis”.
Patiesībā nozaru savstarpējo attiecību izpētes ideja ir daudz senāka. Jau 1758.gadā franču ekonomists Fransuā Kenē (Francois Quesnay) publicēja darbu “Ekonomikas tabulas” (Tableau Economique). Šajā darbā Kenē apskatīja piemēru, kā zemes īpašnieks, saņemot renti par zemi, tērē šo naudu lauksaimniecības produktu iegādei no zemnieka un amatniecības produktu iegādei no strādnieka; savukārt zemnieks ienākumus par lauksaimniecības produktiem tērē, maksājot zemes renti un iegādājoties amatniecības izstrādājumus u.tml. Šos apsvērumus Kenē aprakstīja tabulas veidā, ko var uzskatīt par pamatideju vēlāk izstrādātajam Ļeontjeva modelim. Pats Ļeontjevs savā 1941.gadā publicētajā darbā “The Structure of American Economy: 1919-1929” raksturoja savus pētījumus kā Tableau Economique Amerikas Savienotajām valstīm.
Gadsimtu vēlāk pēc Kenē darba iznākšanas, cits franču ekonomists Leons Valrass (Leon Walras) attīstīja vispārējā līdzsvara teoriju ekonomikā. Savā 1874.gadā izdotajā darbā “Elements d’economie politique pure” Valrass formulēja ražošanas koeficientus, kuri rāda ražošanas faktoru daudzumus, kas ir nepieciešami produkcijas vienas vienības izgatavošanai. Būtībā tie ir tie paši tiešā izlietojuma koeficienti Ļeontjeva modelī.
Balstoties uz minēto ekonomistu idejām, Ļeontjevs 1936.gadā izstrādāja izmaksu – izlaides tabulas ASV par laika posmu no 1919. līdz 1929.gadam, kam sekoja jau minētais 1941.gadā izdotais darbs, kurā tika formulēti galvenie starpnozaru analīzes principi.
Skaitļošanas tehnikas attīstība ir padarījusi starpnozaru analīzi par plaši izmantojamu instrumentu makroekonomikas procesu plānošanā un vadībā. Apvienoto Nāciju organizācija ir ieteikusi izmantot starpnozaru analīzi kā praktiskas plānošanas instrumentu mazāk attīstītajām valstīm un sedz izdevumus šo modeļu ieviešanai un attīstībai šajās valstīs.
Klasiskajā Ļeontjeva modelī tiek izdalītas tautsaimniecības nozares kādā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā (valstī), kuras gan ražo produkciju (izlaide – output), gan šajā ražošanas procesā izlieto citu nozaru produkciju (izmaksas jeb izlietojums – input). Atkarībā no detalizācijas pakāpes šādu nozaru skaits var būt ļoti atšķirīgs – tiklab 2 vai 3 (lauksaimniecība – rūpniecība – pakalpojumi). kā vairāki simti un pat tūkstoši.
Starpnozaru analīzes pamatā ir produktu plūsmas no katras nozares kā ražotājas uz katru nozari kā patērētāju. Tās ir ērti attēlot tabulas veidā.
…
