Kultūru imperiālisma termins starpkultūru komunikācijas kontekstā ir plašs un bieži tiek izmantots kā abstrakts ierocis vai provokācija, taču savā būtībā paliek greizi definēts. Viena no pirmajām kultūru imperiālisma definīcijām, kuru izveidojis dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks Frīdrihs Šillers, ir plaši ietveroša. Kultūras imperiālisms ir vairāku procesu rezultāts, ar kura palīdzību sabiedrība tiek ievesta mūsdienīgā pasaules sistēmā, kuras dominējošais slānis ir sasaistīts un uzspiests tādu sociālo institūciju veidošanā, kas atbilst un pat paaugstina rangā dominējošā centra vērtības un uzbūvi. Dāņu literatūrkritiķis un dzejnieks Žaks Hamelinks kultūras imperiālismu sauc par „kulturālo sinhronizāciju” norādot, ka vēstures gaitā visas kultūras lielākā vai mazākā mērā ietekmējušas viena otru. Kulturālā sinhronizācija nozīmē, ka metropoļu kultūras produkti, līdzīgi satiksmes plūsmai, virzās uz mazākām saņēmējkultūrām un, līdzīgi kā satiksmei sastrēgumstundā, tai nav kur novirzīties, turklāt šī kustība esot absolūti sinhrona, t.i., vienlaicīga. …