Lai jau arī visu mīļotais „Tautu tēvs” bija zem zemes, viņa slavināšana un pielūgšana turpinājās pilnā sparā visās Austruma bloka zemēs un arī vienā mazā lielās Padomju Savienības republikā – Latvijā. Tālāk sekos daži piemēri...
1953. gada 5. aprīļa numurā laikrakstā „Cīņa” publicēts raksts „Dziļi apgūt Josifa Visarionoviča Staļina ģeniālo mantojumu”. ...Lielais zinātnes korifejs Staļins atstāj mums ģeniālu mantojumu, no kura mūsu Komunistiskā partija, padomju tauta, visa progresīvā cilvēce smeļ sev zināšanas, pārliecību un jaunus spēkus cīņā par komunisma uzvaru. Staļina teorētiskie darbi ir lielākais ieguldījums komunisma ideju bagātajā krātuvē. Šie darbi paceļ komunisma – ļeņinisma teoriju jaunā augstākā pakāpē un atbild uz strādnieku šķiras revolucionārās cīņās visaktuālākajiem jautājumiem. Staļins bija Ļeņina tuvākais palīgs ļeņinisma ideoloģijas un politikas izveidošanā. Arī mūsu republikā partijas izglītības sistēmā vien ap 95 000 strādnieku, kolchoznieku un inteliģences ar lielu iedziļināšanos un centību studē Staļina ģeniālo darbu „Sociālisma ekonomiskās problēmas PSR Savienībā”. Lasa visur referātus, lekcijas par Staļina dzīvi un darbu.... Ar šo Staļina ģeniālo darbu neesmu iepazinusies un arī nedomāju to darīt un domāju, ka reti kurš iedziļinājās šā darba būtībā, ja nu vienīgi ņēma, pāršķirstīja un iekala kādu skaļu frāzi, lai pēc tam var bļaustīties kā lasījis, kā studējis... Nu jā, tas atbilda tā laika kanoniem...
1953. gada 7. aprīļa numurā laikrakstā „Cīņa” publicēts raksts „Grāmata par Latvijas kapitālistiskās lielrūpniecības vēsturi”. ...Vajag sagraut buržuālistiski nacionālistiskās koncepcijas un viltojumus Latvijas vēstures jautājumos. Īsāk sakot viss, kas bija Latvijas brīvvalsts laikā ir slikts, bet tas, ko atnesa draudzīgā kaimiņu tauta no Austrumiem ir saulītē ceļams. Un kā jau tajā laikā pieņemts nevar jau rakstu uzrakstīt, ja netiek minēts Staļins.…
