-
Sporta teorija
6. Organisma atjaunošanās līdzekļi.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atjaunošanās procesu, jāievēro vairāki pamatnoteikumi. Pirmais – jāraugās, lai organisms jau slodzes laikā un tūlīt pēc slodzes saņemtu pietiekošu ūdens daudzumu un nenotiktu, organismam būtisks, dehidratācijas process. Vienkāršākais veids kā noteikt un audzēkņiem uzskatāmi izstāstīt par pareizo ūdens daudzumu, kuru jālieto treniņā un pēc treniņa, ir svēršanās. Katrs audzēknis nosveras pirms treniņa un tūlīt pēc treniņa. Ja svars treniņa laikā ir krities, tas ir normāls process un pēc treniņa jāiedzer ūdens zaudētā svara apjomā, vadoties pēc formulas: 1kg svara līdzinās 1- 1,5 litriem ūdens. Piemēram, ja audzēknis treniņa laikā zaudējis 200 gramu sava svara, tad pēc treniņa jāiedzer ne mazāk kā 200g ūdens (viena glāze).
Taču, ja audzēkņa svars pat nedaudz pieaudzis, tas nozīmē, ka viņš treniņa laikā lietojis pārāk daudz ūdens un tā lietošana treniņa laikā viņam jāsamazina. Treniņa slodzes negatīvi iedarbojas uz organisma hormonālo sistēmu, tādēļ mums ar uzņemto šķidrumu un pārtiku ir jāpalīdz organismam veikt atjaunošanās procesu. Ja karstā vasarā audzēkņi jau pirms treniņa jūtas saguruši, un tas nav saistīts ar iepriekš veikto treniņa slodzi, tas nozīmē, ka organismā trūkst nātrijs, kuru tas zaudējis pastiprināti svīstot. Problēmu atrisinās viena tējkarote sāls (NaCl) uz vienu glāzi tomātu sulas. Izdzerot to, organisms saņems pietiekošu nātrija daudzumu, un sportists jutīsies daudz labāk. Ēdienreize pēc slodzes organizējama ne ātrāk kā vienu stundu pēc treniņa, bet ja treniņš bijis ar lielu slodzi – pat divas stundas pēc treniņa. Pēc slodzes - līdz ēdienreizei, ieteicama augļu lietošana.
Otrkārt – iespēju robežās jāregulē uzņemamās pārtikas saturs atbilstoši treniņu slodzes raksturam. Pēc spēka treniņa slodzēm ieteicama ogļhidrātu-glikogēna enerģiju atjaunojoša pārtika. Vārīti kartupeļi vai makaroni ar gaļu, augļu sula, baltmaize ar džemu vai medu, kūka vai saldējuma porcija palīdzēs paātrināt atjaunošanos. Pēc izturības slodzēm ieteicamāk ēdienreizē lietot rīsus, zirņus, pupas,rupjmaizi, vājpienu,jogurtu, plūmes vai apelsīnus.
…
1. Kādas cilvēka organisma sistēmas labvēlīgi ietekmē regulāras fiziskas slodzes vai kustību aktivitātes? Fiziskās aktivitātes ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, salīdzinot ar miera stāvokli. Fizisko aktivitāti vai tās trūkumu var iedalīt pēc aktivitātes intensitātes vai enerģijas patēriņa. Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds - asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionālās spējas, stiprina ķermeņa muskulatūru un kaulus, uzlabo izturību, var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, nomāktības un vientulības sajūtu. Dažādas spēles un cita veida fiziskās aktivitātes dod iespēju jauniem cilvēkiem pierādīt sevi un iegūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu un sociāli integrēties grupā. Fiziskās aktivitātes palīdz mazināt riskantas uzvedības izpausmes, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīga uztura lietošana un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū.
- Mācību programma sportā 1.-12.klasei
- Motivācijas psiholoģisko teoriju attīstība un to izmantošana sporta pedagoģijā
- Sporta teorija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Motivācijas psiholoģisko teoriju attīstība un to izmantošana sporta pedagoģijā
Konspekts augstskolai6
-
Mācību programma sportā 1.-12.klasei
Konspekts augstskolai77
Novērtēts! -
Ģeocentriskā teorija. Heliocentriskā teorija. Antropocentriskā teorija
Konspekts augstskolai3
-
Siguldas Sporta skolas kalnu slēpošanas nometne Badgasteinas sporta un atpūtas kompleksā Austrijā
Konspekts augstskolai4
-
Makss Vēbers. Sociālās darbības teorija un izpratnes socioloģija. Sociālo zinātņu metodoloģija. Reliģijas socioloģija. Politiskā teorija
Konspekts augstskolai4