1. Audita izcelsme, rašanās
Audita rašanās vēsturiski saistīta ar akciju sabiedrību attīstību un pienākumu sadali starp īpašniekiem un vadītajiem. Vārds „audits” nāk no latīņu audio, kas nozīmē – „viņš dzird.” Savukārt vārds „auditors”, kas arī cēlies no latīņu valodas auditor, kas nozīmē - „Klausītājs”, ir augsti kvalificēts, neatkarīgs speciālists grāmatvedības un ar to saistītās jomās, kurš akcionāriem iesniedz ziņojumu par finansu pārskatu ticamību un objektivitāti.Audits ir viens no kontroles veidiem, ko plaši pielieto ārzemēs. Neatkarīgā audita vēsture mūsdienīgā izprātnē sākās jau 18. gadsimtā – Lielbritanijā.
2. Audita definīcija. Audits saskaņā ar starptautiskiem standartiem ir neatkarīga pārbaude un auditora viedokļa izteikums par uzņēmuma finansu pārskatiem saskaņā ar esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Audits ir informācijas pierādījumu savākšana un novērtēšana, lai noteiktu un atskaitītos par atbilstības pakāpi starp šo informāciju un izvirzītajiem kritērijiem. Auditu veic kompetenta, neatkarīga persona.
3. Audita nepieciešamību noteicošie faktori. Iemesli, kuri nosaka audita nepieciešamību:
1) konflikta darījumi starp uzņēmuma administrāciju un īpašniekiem, iespējamā objektīvas informācijas iegūšana;
2) pieņēmto lēmumu atkarība no informācijas kvalitātes;
3) informācijas pārbaudē ir nepieciešamas speciālās zināšanas;
4) informācijas kvalitātes pārbaudes nepieciešamība. Auditoru pārbaudes ir nepieciešamas: īpašniekiem, akcionāriem, kreditoriem, valsts institūcijām, lai varētu pieņemt lēmumus attiecīgo gruppu interešu izpildei.
4. Auditordarbības tiesiskais pamatojums. Kontrole ir viena no vadīšanas pamatfunkcijām. Bez uzņēmuma vai iestādes iekšējās un ārējās kontroles nav iespējama to sekmīga vadīšana, personāla kompetences un konrētības nodrošināšana. Nezinot faktisko situāciju uzņēmumā vai iestādē, nav iespējams paredzēt to perspektīvo attīstību, savukārt, nebalstoties uz perspektīvu, nevar racionāli un efektīvi vadīt uzņēmumu vai iestādi. Līdz ar to, lai aizsargātu ar uzņēmuma vai iestādes darbību saistīto trešo personu intereses no vadības kļūdām, atbalstīt attiecīgās nozares stabilitāti valstī un uzturēt sabiedrības uzticību attiecīgai uzņēmumu vai iestāžu sistēmai valstī tiek nodrošināts auditordarbības tiesiskais pamatojums. Kā piemēru var minēt šādus dokumentus: 1) LR Iekšējā audita likums, 2002.gads; 2) Ministru kabineta 2003.gada noteikumi Nr.306 “Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”; 3) LR Finansu ministrijas 2003.gadā apstiprināta iekšējā audita rokasgrāmata, kas ietver iekšējā audita struktūrvienības darba organizācijas, plānu izstrādes, audita veikšanas dokumentēšanas, audita darba dokumentu sagatavošanas un audita lietas kārtošanas, kā arī pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes un tā paredzēta visu ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām; 4) Ministru kabineta 2003.gada noteikumi Nr 585 “Par uzņēmumu grāmatvedību organizēšanu un kārtošanu”; 5) LR Iekšējā audita institūta standarti un citi. Papildus vispārpieņemtiem likumdošanas aktiem un normatīviem katrā tautsaimniecības nozarē darbojas vēl savi auditordarbības tiesiskā pamatojuma normatīvie dokumenti.
5. Audita veidi, piemēri. Audita veidi:
1. Iekšējais un ārējais audits.
2. Audits par atbilstību prasībām. Šīs audita veids ietver sevī noteiktu uzņēmuma finansu un saimnieciskas darbības analīzi ar mērķi noteikt to atbilstību noteikumiem vai likumiem.
3. Finansu pārskatu un speciālais audits.Finansu pārskatu audits ietver sevī uzņēmuma finansu pārskata pārbaudi ar mērķi izdarīt slēdzenu par atbilstību noteiktiem kritērijiem un gramatvēdības uzskaites likumiem. Speciālais audits – tas ir uzņēmuma saimnieciskas darbības noteikto jautājumu pārbaude par mērķi apstiprināt vadītāju darbības likumību un pārbaudīt nodokļu pārskatu un citu pārskatu likumību.
4. Obligātais un iniciatīvais audits. Obligātais audits – tiek veikts gadījumos, kuru nosaka likumdošana. Iniciatīvais audits – tiek veikts pēc uzņēmuma iniciatīvas un uz līguma pamata ar auditorfirmu.
5. Pirmreizējais un saskaņotais audits. Pirmreizējais audits – kas veic pirmo reizi uzņēmumā. Saskaņotais audits – veic atkartoti, un tas balstās uz zināšanām par klientu specifiku un tā grāmatvēdības uzskaites pozitīvajam un negatīvajam pusēm.
…
