1. Fiz. Ir zinātne, kas dzīvības procesu norises likumus. Šos proc. pēta organisma orgānu sistēmu, audu, šūnu un molekulārajā līmenī. Mērķis – izzināt dzīvības procesu vispārējās likumsakarības, atsevišķu fiz. F-ju. Savstarpējās sakarības un nosacītību. Eksperimentālā zin. Galvenā metode – blakus novērojumam ir eksperiments. Eksperimentu plānojam, kā eksperimentu zin. ir minēta 1628.g. Kad angļu ārsts V.Hārvijs atklāja likumsakarības kā asinis organismā plūst pa noslēgtu asinsrites sistēmu, ir 2 asinsrites loki. Nevarēja pierādīt, kas ir starp artērijām un vēnām. Itālis Molpigi atklāja kapilārus. Fiz. pētījumu Latvijas brīvvalsts laikā, kad LU strādāja Krinbergs, L.Āboliņš-20 gab mācījās Itālijā. Dibināja dzīvnieku fiz. katedra. Pāvela idejas turpināja Valtneris. Aberberga, Auškalne, Auliks, Brēmanis, Ozoliņš – strādājuši sporta fiz. jomā. Arnolds Krauklis sarakstījis grām. Par stresu
2. Dzīvnieku šūnu pamatf-jas.
Obligāts dzīvības priešnoteikums ir nepārtraukta vielu , enerģijas un informācijas apmaiņa starp organismu un vidi, kā arī spēja tādā mērā norobažoties no vides , lai vides fizikālo un ķīmisko parametru izmaiņas nevarētu būtiski ietekmēt dzīvības pamatnorises un organisma pastāvēšanu. Tā kā starp organismu un ārējo vidi nepārtraukti notiek vielu un enerģ. apmaiņa. Organisms no vides uzņem enerģ. un izmanto to specifisko dzīvības norišu veikšanai kā arī savas struktūras un funkcionālo parsmetru atjaunošanai. Organismā nerodas un nezūd, tā tiek uzņemta no ārējās vides, pārveidota un atkal atdota ārējai videi. Noteiktā laika periodā uzņemtais enerģ. daudzums ir vienāds ar atdoto. Viena no dzīvo sist. pamatiezīmēm ir stacionārs sist. Stāvoklis. Sist. parametri laikā ir nemainīgi, jo pretēji vērstie procesi ir dinamiskā līdzsvarā. Līdzsvarā ir vielu plūsma no vides uz šūnu un no šūnas uz vidi. Organisma iekšŗjā vide ir šķidra, to veido asins, limfa,šūnstarpas šķidrums, un šūnu citoplazma. Visam organismam kopējā iekšējā vide ir asinis. Iekšējās vides kopējā pazīme ir tās relatīvā nemainība. Iekšējās vides nemainībau un mehānismus ,kas to nodrošina apzīmē ar – homeostāzija. Organisms ir cieš saistīts ar apkārtējo vidi, taču tas spēj no vides norobežoties, tas nekad nav saplūdis ar vidi. Organisms spēj pielāgoties apkārtējās vides nepārtrauktajām izmaiņām un līdz zināmai robežai tām pretojas.
…