Spānijas glezniecība, klasicisms. Surbarans. Muriljo

Izmantotie jēdzieni: absolūtisms, baroks, klasicisms, stājglezniecība
Spānijas politiskā situācija. 17.gs. Spānijas kultūras vēsturē ir ļoti pretrunīgs. No vienas puses to mēdz dēvēt par spāņu kultūras „zelta laikmetu”, bet no otras puses Spānija bija nonākusi uz ekonomiskas un politiskas katastrofas robežas. Tas izskaidrojams ar to, ka Spānijas absolūtisms nebija ieinteresēts nostiprināt Spānijas ekonomiku, un tam piemita šaurs aristokrātisks raksturs. Tauta tika nospiesta galīgā nabadzībā. Milzīga ietekme Spānijā bija katoļu baznīcai.
Mākslas virzieni. Gandrīz vienlaicīgi attīstījās divi mākslas virzieni – klasicisms un baroks. Spānijā vairāk attīstījās baroks. Tā aizsākumi meklējami 1600. gadā karavadžistu mākslā. Baroka meistari tiecās pēc masām, pēc šo masu dinamikas un sarežģītiem ansambļiem. Klasicisms turpretim šo viengabalainību centās sasniegt ar veselā atsevišķo detaļu savstarpēju racionālu saskaņotību.
Spānijas glezniecība. Glezniecība ieņēma dominējošu vietu Spānijas tēlotājmākslā. Galvenie mākslas darbu pasūtītāji bija valdošā muižniecība un katoļu baznīca. Tas nosacīja un ierobežoja spāņu glezniecības tematiku – par galvenajiem tajā kļuva reliģiskie sižeti. Starp laicīgajiem žanriem sevišķa nozīme ir portretam. Monumentāli dekoratīvā glezniecība Spānija gandrīz nemaz nebija izplatīta. Spāņu glezniecība attīstījās vienīgi kā stājglezniecība1, kam raksturīga bija kompozīciju monumentalitāte un lieli gleznu izmēri. Šajos darbos savijās skarba vienkāršība, nopietnība un realitāte kopā ar dziļu dramatismu un tēlu izteiksmību.…