Arī vidējā dzīves ilguma ziņā Somija apsteidz Latviju, jo vidējais dzīves ilgums Somijā ir 80,1 , bet Latvijā – 73 gadi, taču vidējā izglītošanās ilguma ziņā Latvija ir nedaudz priekšā Somijai, jo Latvijā iedzīvotāji izglītojas vidēji 10,4, bet Somijā 10,3 gadus. Nacionālais ienākums (NI) 2010. gadā Somijā bija 33,9, bet Latvijā 12,9 dolāri uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standartiem. Nacionālais ienākums parāda, kādu summu gada laikā iegūst mājsaimniecības un visi uzņēmumi, pārdodot savus resursus. Nacionālais ienākums parāda visu iedzīvotāju gūtos ienākumus - peļņas, rentes, darba algas un procentu veidā. To aprēķina, no iekšzemes kopprodukta atskaitot norakstījumus un netiešos nodokļus, bet pieskaitot subsīdijas un dotācijas.
Vērtējot valstis pēc rādītāja, kad no valsts nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju ranga atņem valsts TAI indeksa rangu, tad Latvijai šis rādītājs ir 13, bet Somijai – 8. Tas nozīmē, ka Latvija pēc TAI indeksa ranga ir augstākā vietā, nekā pēc NI uz vienu iedzīvotāju, proti par 13 vietām augstāk, taču Somijai šo rādītāju atšķirība ir nedaudz mazāka, proti par 8 vietām augstāks ir TAI indeksa rangs.
Ja salīdzina TAI indeksu Latvijā un Somijā pa gadiem, tad redzams, ka Somijā šis rādītājs ir bijis augstāks, nekā Latvijā. Pēc attēla redzams, ka Somijai TAI indeksam ir tendence ar gadiem uzlaboties, taču Latvijai 1995. gadā ir novērojams neliels TAI indeksa samazinājums, ar katru nākamo gadu TAI rādītājs ir pieaudzis, bet 2009. un 2010. gadā šis rādītājs ir palicis nemainīgs. Ja TAI indeksa vietu salīdzinājumā ar citām valstīm, tad Somija šajā rangā 2010. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nokritusi par vienu vietu, neskatoties uz to, ka TAI indekss ir pieaudzis, bet Latvija palikusi tajā pašā vietā, kur iepriekšējo gadu.
Džini koeficients
Pēc Human development report 2010. gada datiem, redzams, ka no 2000 – 2010. gadam vidējais Džini koeficients Somijā ir 26,9%, bet Latvijā – 36,3% , kas parāda to, ka Somijā materiālo labumu sadalījuma vienmērīgumus starp sabiedrības locekļiem ir augstāks. Džini koeficients pats par sevi neraksturo nabadzības izplatību valstī. Tas saistībā ar rādītājiem, kas atspoguļo iedzīvotāju ienākumus, nodarbinātību un bezdarba situāciju, parāda iedzīvotāju labklājības līmeni un ekonomiskās un sociālās attīstības tendences. Jo augstāks ir Džini koeficients, jo lielāka iespējamība, ka noteiktas sabiedrības grupas ir pakļautas sociālās atstumtības riskam. Tādēļ Džini koeficients ir viens no Eiropas Savienības definētajiem 18 sociālās atstumtības indikatoriem.
…
