ŠOKS ir kritiski zema orgānu perfūzija ar stipri pazeminātu audu oksigenizāciju, kad nevar tikt uzturēts aerobais metabolisms. Daudzos gadījumos cietušajam tas ir nāves cēlonis.
Katrs nelaimes gadījums var izraisīt šoku!
Šoka rezultātā samazinās organisma audu apgāde ar asinīm, un līdz ar to šie audi sāk nesaņemt arī skābekli. Dažādiem orgāniem ir dažāda izturība pret skābekļa trūkumu asinīs. Piemēram: āda un muskuļi var iztikt bez skābekļa pat stundu.
Tādēļ šoka stāvokļa gadījumos organisms palīdz pats sev - samazinās mazāk svarīgo ķermeņa daļu (ādas, muskuļu) asinsapgāde, un tā pārgrupējas par labu dzīvībai svarīgākiem orgāniem - sirdij un smadzenēm. Notiek tā saucamā - asiņu centralizācija. Saprotams, ka ilgi tā nevar turpināties, un ja šoka cēloni savlaicīgi nelikvidē, tas nenovēršami beidzas ar cietušā nāvi.
Šoka cēloņi.
asiņošana, stipras sāpes, ko izraisa kaulu lūzumi, amputācijas,
šķidruma zudums organismā - pie apdeguma, saindēšanās, pastiprinātas svīšanas, kā arī neapturamas caurejas gadījumā,
sirds darbības pavājināšanās, piemēram, pie sirds slimībām,
dažādu medikamentu, indes nepanesamība - alerģija.…
