„Ceļš no tumsas uz gaismu ir pilnīga dvēseles pagriešana no naktij līdzīgās dienas īstajā dienā, tas ir ceļš augšup, ko mēs saucam par filozofiju”.
Platons ir Sokrāta skolnieks.
Tāpat kā Sokrātam, filozofija viņam nav tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūst ar pašu dzīvi tās virzībā uz gaismu un patiesību.
Filozofēt viņa izpratnē nozīmē tapt labākam un darīt labākus un gudrākus arī citus.
Platons cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas. Viņa īstais vārds ir Aristokls. Platons ir iesauka, kuru viņš iegūst savu plato plecu un varenā auguma dēļ un nozīmē „platais”.
Viņa tēva senču vidū ir valdnieks Kodrs, mātes dzimta savukārt ir saistīta ar leģendāro reformatoru Solonu.
Platons ieguvis labu izglītību.
Gan audzināšana ģimenē, gan arī plašie sakari Atēnu aristokrātu aprindās orientēja viņu uz sabiedriski politisku darbību.
Jaunības gados rakstīja arī dzeju.
Pēc tikšanās ar Sokrātu jaunais aristokrāts sadedzināja savas traģēdijas un sekoja Sokrātam viņa gudrības un tikumības meklējumos.
Platons darbojās arī politikā. Pēc Sokrāta nāves, Platons atteicās no aktīvas politiskās darbības Atēnās, tomēr viņš nebeidza domāt par taisnīgas valsts iedibināšanas iespējām.
Sokrāta nāves laikā - 399.g.p.m.ē. - Platons nav atradies Atēnās. Pēc atgriešanās Atēnās nodibinājis tur mācību iestādi - Akadēmiju, kas pastāvēja vairāk nekā 900 gadu, līdz pat 529.g.m.ē., un būtiski ietekmēja antīkās pasaules kultūru. Tā atradās kādā birzī, kas bija iesaukta episka grieķu varoņa Akadēma vārdā. Tāpēc Platona filozofijas skola tika nosaukta par Akadēmiju. Platona akadēmijā mācīja filozofiju, matemātiku un ģimnastiku. Platona Akadēmijā vissvarīgākā mācību daļa bija sarunas.
Platons bija pirmais filozofs, kas iestājās par sabiedrisku bērnudārzu un internātskolu celšanu un iekārtošanu.
Platonam bija 29 gadi, kad nomira Sokrāts.
Ievērojamākais Platona skolnieks ir Aristotelis.…
