Rūdolfs Blaumanis šodienai ir atstājis ne tikai piemiņas no sevis, bet arī, caur cilvēku cieņu pret sevi, pieminekļus, muzejus u.t.t.
Pirmkārt, R. Blaumanim ir veltīta iela Rīgā, tā ir viena no vienkāršākajām lietām, par kuru ikdienā visbiežāk runājam un sastopamies ar viņa vārdu. Arī citās Latvijas pilsētās ir Blaumaņa iela.
Katram latvietim vajadzētu vismaz būt dzirdējušam par lugas ‘’ Skroderdienas silmačos’’ izrādi, kas ir nacionalizējusies un Kļuvusi kā par paražu, gadu no gada, Jāņos.
Arī vienkārši teātros, šī izrāde ieņem augstākos reitingus, jo ir grūti atrast vēl spēlētāku lugu par šo.
Ne tik populāra, tomēr, zināma vieta ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki".
Tā bija gan viņa dzīves gan radošā darba vieta, diemžēl viņa mūža laikā to nebija iespējams izpirkt, jo muižkungs spītīgi neļāva, tomēr tā bija vieta, kur viņš bija dzimis un vieta, kur dzīvoja viņa vecāki. Pirms tam tur dzīvoja zemnieki, tādēļ Blaumanis sava mūža laikā to atkopa, rakstnieka stādītie koki – liepu aleja, ābeļdārzs un dzīvžogs ap to, vecie vītoli pie pirts dīķa un par “Braku” simbolu kļuvušais baltrozīšu krūms sētsvidū, stāsta par viņa dabas mīlestību un daiļuma izjūtu.
Izklausās mazliet baisi, tomēr, ne tajā dzīvākajā paskatā viņu var sastapt arī kapos (Atrodas Ērgļu pag., Blaumaņa kapos.) , netālu no viņa bērnības mājām “Braki’’.
Blaumanim ir veltīti vairāki pieminekļi, viens no tiem atrodas
Vidzemes reģ., Madonas raj., Ērgļu pagastā. …
