Sociālā sistēma – kādu elementu (priekšmetu, parādību, darbību, jēdzienu) izkārtojums noteiktās, savstarpējās attiecībās un sakarībās esošo elementu kopa, kas veido kvalitatīvi jaunu veselumu, vienību ar noteiktām funkcijām. Savstarpēji noteiktā secībā (izkārtojumā) saistītu objektu, funkcionālu vienību, teorētisku atziņu, principu u.tml. kopums.
Funkcija – vajadzību noteikta specefiska darbība, kas nepieciešama, lai priekšmets, sistēma, indivīds, institūcija u.tml. izpildītu tam paredzēto uzdevumu. Cilvēka kā sabiedriskas būtnes funkcijas ir pastāvēt un pilnveidoties saskarsmē ar visiem un sabiedrību un, pielāgoties videi un apstākļiem, tos tālāk attīstīt, kā arī nodrošināt sasniegtā pārmantojamību, cilvēku sabiedrības turpinātību. Darba attiecībās indivīda vai institūcijas funkcija ir oficiāli vai profesionāli pienākumi. Lai uzņēmums varētu sekmīgi funkcionēt, tam nepieciešams pilnīgu darbojošu funkciju kopums.
Integrācija – process, kurā atsevišķi elementi, apakšsistēmas un daļas tiek saistīti vienā sistemātiskā veselumā (sistēmā). Stāvokļa uzlabošanās, tendence sabiedrisko procesu attīstībā no sliktāka uz labāku, daudzām nodalītām daļām kļūstot savstarpēji saistītām.
Sociālā grupa – skaitliski ierobežots cilvēku kopums, kurus apvieno kāda noteikta pazīme, un kuras locekļi savā starpā mijiedarbojas. Sociālās grupas iedalās:
• nosacītās sociālajās grupās (piemēram cilvēki tiek iedalīti pēc dzimuma, vecuma, nodarbošanās), tas ir cilvēku kopums, kuru locekļu starpā var nebūt ne tiešu, ne pastiprinātu attiecību.
• Dabiskajās sociālajās grupās – locekļus saista ciešas vai pastiprinātas attiecības, un šīs grupas locekļi spēlē tai atbilstošas lomas.
Sociālā organizācija – grupas, kuras locekļu darbība un rīcība ir apzināti saskaņota. Grupu par organizāciju var uzlūkot, ja:
• ir vismaz 2 cilvēki, kas sevi uzskata par grupas locekļiem;
• šiem cilvēkiem ir vismaz viens kopīgs mērķis;
• šie cilvēki darbojas kopīgā mērķa sasniegšanas vārdā.
Kultūra – no socioloģijas viedokļa kultūra ir pati vispārīgākā sociālā institūcija, kas attīstās un funkcionē tiešā sakarā ar sociālajiem procesiem, tomēr nav identificējama ar sabiedrību. Kultūra ir cilvēku funkcionāla izturēšanās, stereotipu avoti, kas pastāvīgi pāriet no paaudzes paaudzē bez iedzimtības palīdzības.
• Dominējošā kultūra – kultūra, kas kopīga un raksturīga kādai sociālai sistēmai kontekstā ar kādu konkrētu tautu.
• Subkultūra – kultūras modelis, pastāvošs dominējošās kultūras ietvaros un lielākā vai mazākā mērā tolerants attiecībā pret dominējošo kultūru.
…
