1.Sociol.priekšmets.Ar sociol. mēģināja risināt sociālās pašapzināšanās procesa Anoteiktu aspektu. Pamatlicējs-franču domātājs Ogists Konts. Tiecās atklāt socioloģiskā viedokļa specifiku, gan iezīmējot tā vietu 19.gs.vidusposma vispārējā zinātnes disciplīnu hierarhijā, gan mēģinot priekšstatīt atsevišķas sabiedrības funkcionālās likumsakarības. O.K. interpretācijā sociol. ir iedalāma sociālajā statistikā, kura aplūko relatīvi noturīgas civilizācijas gaitā tapušas sistēmas ar stabilu sakārtotību, un sociālajā dinamikā, kura atspoguļo sabiedrības pārmaiņas tās attīstības pamatposmos. Sociol. uzd. definēts kādā ASV izdotajā grāmatā kā visa sociālā zinātniska izpēte cilvēka dzīves nosacījumos. Sociol. eksistē pateicoties faktam, ka vīrieši un sievietes universālā veidā organizē savu eksistenci sociālās formās-institūtos un sabiedrībās; un otrādi-viņi būtiski izjūt šo sociālo formu ietekmi. Noteikts jautājumu loks, kurš interesē socioloģiju,-sociālo formu rašanās cēloņi un ceļi, to mijiedarbība koorperācijās, konkurences, konfliktu modeļos, sociālo formu ietekme uz cilvēku rīcību un uzskatiem, sociālo kopību rašanās, attīstības, stagnācijas un deģenerācijas procesi u.c. Citā defin. teikts: ”Sociol. ir patstāvīga, konkrēta zinātne, kura ar noteiktu jēdzienu un teoriju, metožu un empīrisko pieņēmumu palīdzību apraksta un izskaidro sabiedrības struktūru, f-ju un attīstības savst. sakarības.…
