• Induktīva datu analīze – indukcijas procesā iegūtie dati tiek apstrādāti uz priekšu un atpakaļ, kamēr tiek ieviests skaidrs, visaptverošs tēmas skaidrojums.
• Dalībnieka viedoklis – visā pētniecības procesā pētnieks pieturās pie dalībnieku izteiktā viedokļa, uzskatiem, nevis pie tā, ko uzskata viņš pats vai kas aprakstīts literatūrā.
• Negaidītais dizains (Emergent design) – tas nozīmē, to, ka pētījuma laikā var tikt mainīta tā gaita, piemēram, izmainīti jautājumi, datu ieguves vaids u.c.
• Teorētiskais skatījums (Theoretical lens) – pētot ādu jautājumu, problēmu papildus tiek pētītas tēmas, kas ar to saistās, uz to attiecas.
• Skaidrojums – pēc datu ieguves pētnieks informāciju interpretē, paskaidro. Katrs noteikto problēmu var interpretēt savādāk, jo cilvēki ir dažādi, katram ir savs viedoklis uzskati.
• Holistisks viedoklis (Holistic account) – ir jānoskaidro, jāņem vērā visi iesaistītie faktori, kas attiecas uz problēmu, tā jāskata kā viens veselums [Creswell, 173. – 175.lpp.].
Lai iegūtu kvalitatīvus datus var izmantot vairākus veidus. Kvalitatīvajā novērošanā pētnieks piefiksē arī dalībnieku uzvedību un dažādas aktivitātes procesa laikā. Šādu datu ieguves veidu var arī ierakstīt. Pētnieks šajā datu ieguves veidā var izvēlēties dažādas lomas, būt pašam kā dalībniekam vai nē. Kvalitatīvās intervijas var norisināties dažādi, t.i., aci pret aci, izmantojot telefonu, veidojot fokusa grupas vai izmantojot internetu. Kvalitatīvie dokumenti var būt gan publiski (avīžu raksti), gan arī privāti dokumenti (dienasgrāmatas, vēstules u.tml.). Kvalitatīvie audio un vizuālie materiāli var būt dažādās formās, piemēram, kā fotogrāfija, videoieraksti, filmas, programmas u.c. [Creswell, 178. – 181.lpp.].
…
