Kvantitatīvā pētījumā izmeklētāji lieto jautājumus un/vai hipotēzes, lai izveidotu un specificētu pētījuma nolūku. Pētījuma jautājumi ir apgalvojumi, kuriem pētnieki meklē pamatojumu vai atbildi. Tie ir bieži lietoti sociālo zinātņu pētījumos, it īpaši aptaujās. Savukārt hipotēzes ir pieņēmumi, kuriem vajadzīgs atrast apstiprinājumu. Tās tiek izmantotas eksperimentos, kuros tiek salīdzinātas grupas. Un apgalvojumi nosaka pētījuma mērķus, bet tie netiek izmantoti īpaši bieži.
Lai uzrakstītu labus kvantitatīvā pētījuma jautājumus, ir jāņem vērā, ka to variācijas ir ierobežotas – pētnieks var salīdzināt, var attiecināt vienu vienību pret citu vai aprakstīt atbildes uz neatkarīgiem vai atkarīgiem jautājumiem. Visprecīzākā kvantitatīvā pētījuma forma ir tests, kas balstās uz teoriju.
- Lai pastiprinātu cēloņa un seku loģisko saikni, jautājumu neatkarīgās un atkarīgās daļas ir jānorobežo.
- Lietojot tikai jautājumus vai tikai hipotēzes, var izvairīties no liekvārdības.
Ja tiek lietota hipotēze, kas ir formālāks jautājumu uzdošanas veids, ir jāzina, ka eksistē divas tās formas: neitrālā (null) un alternatīvā (alternative). Neitrālā hipotēze apraksta tradicionālo hipotēzes veidu – pieņēmumu, kas nenorāda nekādu saistību starp atbilžu sniedzēju grupām. Alternatīvā hipotēze izsaka jau iepriekš paredzamu pieņēmumu, dod precīzus rezultātus, kas gaidāmi.
Hipotēzes sastādīšanas gaitā labāk neizmantot demogrāfiskus lielumus kā paredzējumus, ja vien pētījums pats neparedz to izmantošanu. Hipotēzē un jautājumos vēlams lietot līdzīgu vārdu kārtību, lai lasītājs uztvertu galveno mainīgo lielumu (variable).
…