Kvantitatīvajā pētījumā, pētnieks izmanto pētījuma jautājumus un hipotēzes, lai veidotu un sevišķi koncentrētos uz pētījuma nolūku. Pētījuma jautājumi ir jautājuma paziņojums / interrogative statements/ vai jautājumi, kuru pētnieks meklē atbildi. Tie ir izmantoti bieži sociālās zinātnes pētījumā un, it īpaši, pārskata pētījumā. Hipotēzes, no otras puses, ir paredzējums, kuru pētnieks tur par attiecībām starp iespējām. Tie ir skaitliskie aprēķini no populācijas vērtībām balstoties uz iegūtajiem datiem no paraugiem. Izmēģinot hipotēzes izmanto statiskas procedūras, kuras pētniekam iezīmē slēdzienus par populāciju no pētījuma parauga. Hipotēzes parasti izmanto eksperimentos, kuros pētnieks salīdzina grupas. Ieteicēji parasti iesaka viņu lietojumu formālajā pētījuma projektā, kā disertācija vai tēzes, kā nozīmi, kur pētījums virzīsies. Mērķi no otras puses, parāda pētījuma mērķus vai uzdevumus.
Jauktās pētījuma metodes parāda izaicinājumus pētījuma jautājumu rakstīšanā (vai hipotēžu), jo maz literatūra ir veltīta šajā veidošanas solī. Autori dod priekšroku veidot nolūka pārskatus vairāk kā veidot sevišķus to pētījumu jautājumus.
• Šiem jautājumiem un hipotēzēm ir jāsadarbojas ar elementiem no labiem jautājumiem un hipotēzēm, kas jau ir veidoti kvantitatīvajai un kvalitatīvajai metodei.
• Divu fāžu secīgam projekta, kurā otrā fāze komplicēta ar pirmo fāzi, ir grūti izveidot otrās fāzes jautājumus ar mērķi vai plānu. Kad pētījums ir pabeigts, pētnieks var veidot jautājumus abās fāzēs nobeiguma pārskatā. Viens fāzēs projektā ir iespējams identificēt kvalitatīvos un kvantitatīvos pētījuma jautājumus ar mērķi, jo viens jautājumu kopums nav pārstāvēts otrā jautājumu kopumā.
• Jaukto metožu pētījumos ir redzētas variācijas, kur iepazīstina ar jautājumiem katrā fāzes sākumā.
…
