Wimmer R.D., Dominic J.R. „Mass media research. An Introduction”
Satura analīzei (content analysis) pastāv vairākas definīcijas. Kērlingers (Kerlinger) to definē kā „komunikācijas izpētes un analīzes metodi sistemātiskā, objektīvā un kvantitatīvā veidā”. Šī definīcija satur trīs izvērtējamus jēdzienus:
- sistemātisks – saturs tiek analizēts pēc noteiktiem likumiem,
- objektīvs – pētnieka personīgais viedoklis nedrīkst analīzi ietekmēt,
- kvantitatīvs – satura analīzes mērķis ir precīzs iegūto datu attēlojums.
Satura analīzes pielietojumi:
- aprakstīt komunikācijas saturu (describing communication content) – identificēt eksistējošo (identify what exists), izpētīt sociālās pārmaiņas un pielietot personības testos,
- hipotēzes pārbaude (testing hypotheses) – hipotēze sniegta šādā formā: „Ja avotam ir iezīme A, tad ziņas (messages), kas satur elementus x un y, tiks producētas (produced); ja avotam ir iezīme B, tad ziņas, kas satur elementus w un z, tiks producētas.”
- mediju satura salīdzināšana ar realitāti – kāda noteikta fenomena attēlojums tiek novērtēts pret tā reālo līdzinieku,
- noteiktu sabiedrības grupu attēla novērtēšana (assessing the image of particular groups in society) – pētīt kādas minoritātes vai citas sabiedrības grupas attēlojumu medijos un mediju attieksmi pret tām,
- mediju ietekmes pētījumu sākumpunkta izveide (establishing a starting point for studies of media effects) – dominējošās ziņas un tēmas mediju saturā ir pamats auditorijas pētījumiem.
Satura analīze vien nevar būt pamats apgalvojumiem par mediju ietekmi uz auditoriju. Analīzes gaitā veiktie atklājumi ir ierobežoti lietotajās definīcijās un kategorizēšanas sistēmās, kas tika izmantotas analizēšanā. Pētījumu ierobežot var atbilstošo ziņu trūkums medijos, kā arī augstās izmaksas.
…