Socializācijas procesa pedagoģiskie aspekti

Es taisiju testiņu ar zīmēšanu, lai izprastu , kas bērniem notiek ģimenē. Bērniem bija jāzīmē, ar ko nodarbojas viņu ģimene un viņi paši vasaras brīvlaikā. Es biju satriekta, cik maz bērnu pavada laiku ar savu ģimeni. Pārsvarā visi dezadaptīvie bērni vasarā bija pašaudzināšanas varā. Tieši šie, trīs iepriekš minētie bērni, vasaru pavadījuši futbola laukumā.
Otrs testiņš bija uzzīmēt seju. Sejas bija asiņainas,vardarbīgas, pārsvarā ar krāsām, izņemot vienam, viss melnbalts un ar izteiktām asarām. Saskatīju ļoti lielu negāciju. Bija sajūtas skatoties uz zīmējumu, ka tas ir attiecināms uz kādu. Tā itkā kādam vēlas nodarīt melnas sāpes.
Pēc šiem zīmējumiem aprunājos ar katru skolēnu. Un esmu ievērojusi,ka aprunāšanās un slavēšana palīdz bērnam manās stundās atvērties un darboties. Jo laba socializācija nevar veikties, ja nav saskaņa vienam ar otru. Manai klasei rodas interese procesā, ja viņi var būt pētnieki un sagatavoties uzdotai tēmai jau iepriekš.Ja uzdevums ir zīmēt dzivnieku, viņi jau sagatavo bildītes par dzīvniekiem un mēs visi dalāmies. Tādā veidā mācot, ka ir jādalās ar zināšanām un kā zināšanas rodas.
Protams, veicot zīmēšanas testiņus varētu arī iesaistīt vecākus, bet ievēroju, ka šiem bērniem ģimenē ir citāda domāšana un uzskati par zīmēšanu.
…