Mūsdienās katrā no valstīm ir sava tiesību sistēma. „Ir gadījumi, kad vienā valstī vienlaicīgi pastāv vairākas konkurējošas tiesību sistēmas. Savas atsevišķas tiesību sistēmas ir arī dažiem nevalstiskiem veidojumiem (..)”1 . Valstu tiesību sistēmas nenoliedzami ietekmē arī reģionālās un starptautiskās tiesības.
Katras valsts tiesību sistēma laika gaitā veidojusies vēsturisko notikumu, valsts ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kultūras, reliģijas, ekonomikas un citu faktoru ietekmē. Bez tam, dažādu valstu tiesību sistēmas noteiktos reģionos ir attīstījušās līdzīgos apstākļos, tādējādi veidojot tiesību lokus.
Salīdzinošo tiesību speciālisti (Renē Davids, Kamils Žofre-Spinoza, Guntars Grasmans, u.c.) mūsdienu pasaulē izdala šādus tiesību lokus jeb tiesību saimes:
1) kontinentālās Eiropas (romāņu – ģermāņu);
2) anglo-amerikāņu (anglo-sakšu);
3) sociālistisko tiesību;
4) islāma tiesību;
5) Austrumāzijas;
6) Hinduistisko tiesību;
7) Āfrikas tradicionālo tiesību loks.2
Kā jau minēts, viena no tiesību saimēm (sistēmām) ir sociālistisko tiesību saime, kas 20.gadsimta sākumā izveidojās, atdaloties no romāņu – ģermāņu tiesību loka.
Sociālistisko tiesību saimes pamatā ir juridiskais pozitīvisms, dabisko tiesību noliegšana, privātīpašuma un privāto tiesību atcelšana, u.c. - ar mērķi „veidot komunistisku sabiedrību, kurā nebūtu ne valsts, ne arī tiesību un kura tiktu vadīta ar sociālistiskās regulēšanas metodēm”3 .
„Sociālisma valstu tiesību sistēmā liela nozīme tika piešķirta pilsoņu pienākumiem pret valsti. Sociālisma valstu tiesību sistēma tika reklamēta kā tāda, kas piedāvā pilnīgu aizsardzību jauna veida tiesībām, tādām kā tiesības uz mājokli un darbu (pilnīga nodarbinātība), tiesības uz bezmaksas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību. …