„Stereotips ir vienkāršots priekšstats par sociālo grupu un tās dalībniekiem.”1
Jēdziens „stereotips” psiholoģijā parādījās 1922. gadā, pateicoties amerikāņu politiskajam komentētājam V.Lipmanam. Viņš ar to apzīmēja masu informācijas līdzekļos izplatītākās klišejas.
Sākotnēji šis jēdziens tika lietots tikai negatīvā nozīmē, kā sinonīms vārdam „aizspriedumi”. Stereotipi var būt atklāti izteikti- eksplicīti un tikai nojaušami- implicīti. Eksplicītie stereotipi darbojas, ja informācijas apstrāde notiek kontrolēti, apzināti, bet implicītie- ja apstrāde notiek automātiski un neapzināti.
Stereotipu izmantošana ir atkarīga arī no individuālajām īpašībām. Amerikāņu psihologi Š.Levi, S.Stresners un K.Dveks uzskata, ka vienai daļai cilvēku veidojas priekšstats, ka personības īpašības ir pastāvīgas un nemainās atkarībā no situācijas (būtības teorija), bet citi ir pārliecināti, ka cilvēka īpašības var mainīties atkarībā no laika un situācijas. Tieši šie „būtības teorētiķi” visbiežāk veido stereotipus par citiem cilvēkiem, ir pārliecināti par to pareizību.
Stereotipi atvieglo informācijas uztveri, saglabāšanu atmiņā un izgūšanu no tās. Komunikācijā tie ļauj pievērst uzmanību dažādiem mijiedarbības aspektiem, ne tikai informācijai par cilvēka personību. Stereotipi var palīdzēt saglabāt augstu pašcieņas līmeni, salīdzinot savu piederības grupu ar citām grupām. Tie būtiski ietekmē cilvēka uzvedību. Vienlaikus stereotipi ir vienkāršoti spriedumi par citiem cilvēkiem un bieži noved pie kļūdām izdarot secinājumus.
Stereotipi ir ļoti daudzveidīgi, bet izplatītākie ir :
1)Dzimuma stereotipi. Vīriešiem tradicionāli tiek piedēvētas šādas īpašības: pārliecinātība par sevi, uzņēmība, loģiskums, sāncensība, savukārt tipiskas sievietes īpašības ir: maigums, iejūtīgums un gatavība uzupurēties. Šim priekšstatam ir universāls raksturs.
Dzimuma stereotipi ir preskriptīvi, tie norāda, kādam ir jābūt vīrietim un kādai sievietei. Ja cilvēki neatbilst šiem stereotipiem, pret viņiem var tikt izrādīta negatīva attieksme.
Viens no stereotipu precizitātes kritējiem ir to atbilstība kādiem objektīviem rādītājiem. R.Lipa ir veicis pētījumus un apkopojis konstatētās atšķirības vīriešu un sieviešu sociālajā uzvedībā un spējās. Dažas no tām ir- sievietes ir vieglāk ietekmējamas nekā vīrieši, atklātākas sarunās un vairāk orientētas uz attiecībām, biežāk smaida, savukārt vīrieši ir agresīvāki nekā sievietes, izpalīdzīgāki, orientēti uz mērķa sasniegšanu utt.…
