Cilvēka tiesības ir valsts nodrošināta un aizsargāta likumīga iespēja rīkoties, realizēt savas ieceres. Cilvēka elementāro tiesību realizācija apjomu nosaka katras valsts ekonomikā, sociālā, kultūras un izglītības attīstība, kā arī politiskais režīms.
Vispārējās cilvēktiesības pēc satura iedala šādos cilvēktiesību veidos :
tiesības uz fizisko integritāti (tiesības uz dzīvību, uz personas fizisko neaizskaramību);
tiesības uz fizisko brīvību;
tiesības uz pārvietošanās brīvību valstī, brīvību izbraukt no savas valsts un iebraukt tajā;
tiesības uz personiskās sfēras neaizskaramību;
tiesības uz cilvēka cieņas ievērošanu;
tiesības uz taisnīgu tiesu;
tiesības uz brīvu domu un komunikāciju (apziņas, reliģijas, vārda un preses brīvību utt.)
tiesības uz vienlīdzību (ne diskrimināciju) neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma un reliģiskās pārliecības;
sociālās tiesības (tiesības uz sociālo drošību, likumā visiem vienādi noteiktiem nodarbinātības apstākļiem, uz izglītību un brīvu profesijas izvēli);
ekonomiskās tiesības (īpašuma tiesības, mantošanas tiesības, tiesības uz uzņēmējdarbību).…