Sociālās tiesības

1.Sociālā apdrošināšana – palīdzības veids, kad likumā paredzētā sociālā riska
gadījumā cietušajai personai vai arī tās ģimenes locekļiem izsniedz finansiālu vai materiālu palīdzību.
Līdzekļi šīm izmaksām nāk no pašas personas apdrošināšanas iemaksām. Persona strādā un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas un gadījumos kad nepieciešams no šiem līdzekļiem tiek saņemta materiāla palīdzība.

2.Sociālā nodrošināšana – likumā paredzēta sociālā riska gadījumā cietušajai personai
vai tās ģimenes locekļiem paredzēta finansiāla vai materiāla palīdzība, kura pilnībā tiek segta no valsts – pašvaldības līdzekļiem. Nav atkarīgs no tā vai persona ir darba attiecībās vai nav, ir veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nē. Likumdošana nosaka šos gadījumus kad persona var saņemt palīdzību no valsts vai pašvaldības.

3.Sociālā apgādība – palīdzība, kuru sniedz personai, kas ir nonākusi trūkumā.
Palīdzība nav atkarīga no tā vai persona ir apdrošināta utt. Kritērijs ir trūkums. Palīdzība primārajām nepieciešamības lietām, kas ir nepieciešamas izdzīvošanai.

Latvijā:
1.Sociālā apdrošināšana.
2.Sociālā nodrošināšana- sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi.:
1)materiālie pabalsti no valsts un pašvaldībām
2)sociālā aprūpe.
Latvijā vienota teorija sociālajās tiesībās nav.

Sociālās drošības sistēmas attīstība.
Padomju laiks – Partija nosprauda vispārējos principus. Cilvēki bija nodrošināti.
Vadošie principu:
*tautas labklājības līmeņa celšana,
*cilvēka materiālo un garīgo nepieciešamību jeb vajadzību apmierināšana.
Darba samaksa sistēma – efektīvākā. Palīdzība vientuļajām mātēm, pensionāriem.
Virzieni:
1.Sociālā nodrošināšana tika vērsta uz konkrētiem sociālajiem slāņiem. Šobrīd primārais ir ienākumi, ienākumi – kā kritērijs.
2.Sociālajā sfērā viss tika virzīts uz to, lai cilvēku izolētu, šodien – lai cilvēks varētu integrēties sabiedrībā.
3.Papildus materiālā palīdzība tika novirzīta un cilvēkiem, kuriem nebija pastāvīgas darba vietas. Eiropā –mērķis ir iesaistīt cilvēku savā nodrošināšanā. Indivīda ieguldījumi savas labklājības nodrošināšanā.
Latvijas neatkarības atgūšanas laiks- 1990.g. sākās pārstrukturizācija sociālās nodrošināšanas sistēmā.
Aktuālās jomas:
Likuma “ Par nodarbinātību”.
Likums “ Par valsts pensijām”.
Līdz 1995.g Latvijā šajās sfērās notika lejupslīde.
1995.g – sociālās nodrošināšanas sistēmas uzplaukuma sākums. Sākās sistēmas reforma. 1995.g. tika pieņemti virkne likumu.…