Sociālās psiholoģijas teorijas - agresija un tuvība

Uzvedību ar nolūku kādam nodarīt kaitējumu un ciešanas sauc par agresiju. Tā var būt vērsta gan pret dzīvām būtnēm, gan pret lietām, piemēram, vandālisms.
Tradicionāli izšķir divus agresijas pamatveidus – naidīgo jeb afektīvo un instrumentālo. Mērķis naidīgai agresijai ir sagādāt ciešanas citam cilvēkam vai pat viņu nogalināt (huligānisms, vardarbība ģimenē, sadistiska uzvedība u. tml.). Agresors instrumentālās agresijas gadījumā tiecas sasniegt kādu noteiktu mērķi uz agresijas upura rēķina, un tā nav saistīta ar spēcīgām emocijām (pasūtījuma slepkavība, uzbrukums laupot). (1, 71)
Ērihs Fromms agresijas iedala labdabīgajā un ļaundabīgajā. Labdabīgā agresija cenšas panākt savus mērķus, pārvarot visus iespējamos šķēršļus (gan aizsardzības agresija (aizsargājot kādas vitāli svarīgas intereses), gan instrumentālā agresija (līdzeklis kādu noteiktu mērķu sasniegšanā)). Ļaundabīgā agresija ir tiekšanās nodarīt citam ciešanas vai pat iznīcināt viņu. Simboliskā veidā agresija var izpausties, apmelojot kādu cilvēku, un tā var būt gan instrumentāla, gan naidīga. (1,71).…