Sociālo prasmju jēdziens ir salīdzinoši jauns jēdziens, kas ienācis ikdienas lietojumā. Literatūrā ir atrodamas vairākas sociālo prasmju definīcijas:
1)Sociālās prasmes un iemaņas ir visas tās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas cilvēkam sociālajā mijiedarbībā.
2)Eiropas komisijas Baltajā grāmatā ir teikts, ka sociālās prasmes nozīmē savstarpējās kontaktēšanās prasmi, t.i., uzvedību darbā, kā arī attiecīgās spējas, kas ļauj uzņemties atbildību, tādas kā prasme sadarboties un strādāt komandā, radoša pieeja darbam un tiekšanās pēc kvalitātes. Pilnībā šīs prasmes var apgūt tikai darba vidē, tātad galvenokārt uz vietas darbā vai skolā.
Sociālās prasmes ir dzīves prasmju kodols. Savukārt, dzīves prasmes Pasaules veselības organizācija (1993) definējusi kā spēju adaptīvi un pozitīvi tikt galā ar ikdienas dzīves izvirzītajām prasībām. Bet ikdienā ikvienam cilvēkam ir jālieto triju veidu prasmes – pašapkalpošanās prasmes, sociālās prasmes, mācīšanās prasmes. To attiecības var attēlot sekojošā shēmā.
Prasmes Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā (2000) skaidrotas kā māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums. Tāda zināšanu, darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā. Daļu prasmju cilvēks apgūst dabiskā pieredzes procesā (piemēram, prasmi staigāt), citas – apzināti vingrinoties pats vai speciālista vadībā (piem., datora lietošanas prasmi). Prasme veidojas daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos un var pilnveidoties bezgalīgi.
Prasmes (skills) Vebstera vārdnīcā definētas kā “prasmes vai spējas, kuras parādās, iegūstot pieredzi.” Tiek uzsvērts, ka jēdziens prasmes ir jāsaprot kā realizētas prasmes, kuras darbojas un kuras cilvēks aktīvi izmanto.
Prasmes attiecināt uz vienu noteiktu prasmju grupu var tikai nosacīti, jo, piemēram, prasme uzdot jautājumus ir gan sociālā prasme , gan, pilnveidojoties savā kvalitātē, tā ir arī mācīšanās prasme. Tāpat prasme sakārtot savu darba vietu ir gan pašapkalpošanās prasme, gan arī sociāla prasme.
Socializācijas jēdzienu ieviesis franču sociologs Emīls Durkheims (1907), lai raksturotu cilvēka sabiedriskošanās norisi, sabiedrības nosacījumu lomu cilvēka personības veidošanā. Pedagoģijas zinātnieks H.Gudjons atzīmē, ka socializācijas jēdziens tiek plaši lietots ikdienā. Tas ir cieši saistīts ar sociālo prasmju apguves kvalitāti.…
