Sociālā struktūra:statuss,lomas,grupas,organizācijas,institūcijas,resursi.
Kultūra: normas,vērtības,simboli,valoda,zināšanas.
Institūcijas jēdziens būtiski atšķiras no organizācijas jēdziena. Jēdziens nāk no GB. Tas nozīmē k-ko veidot, nodibināt(institution). To lietoja juridiskās zinātnēs.
Socioloģija jēdziens institūcijas tiek definēts: Dirkeims – kolektīvie priekšstati un uzvedības veidi – institūcija. Šo jēdz.Dirkems izveidoja, jo vēlas atbrīvoties no psiholoģizācijas. T.Pārsons pēdējais mēģināja analizēt institūcijas jēdzienu; pārējie to lieto instinktīvi. Šo jēdzienu maz definē, jo tas sevī ietver daudz nozīmes. Eiropā institūcijas jēdziens vairāk saistīts ar ekonom. un kult., bet ASV – ar antropoloģiju.
Definīcijas:
1) I ir patstāvīgu ideju kopums, kas sasniedz soc.nozīmīgus mērķus;
2)Noturīgs formālo un neformālo noteikumu, normu un priekšstatu kopums, kas regulē soc.uzvedību,sociālo lomu un statusu sistēmu.
3) Pieradumi, paražas,likumi,uzvedības veidi, kuri raksturo sociāli nozīmīgas intereses un ar kuru palīdzību tiek organizētas personu sociāli nozīmīgākās aktivitātes un vajadzības. Šeit akcentu liek uz uzvedību, bet ne ar visām tradīcijām un uzvedību.
4) I ir kārtība, kas uztur standartizētus ar normām un lomām saistītus regulējumus, uzvedības veidus. Šeit akcents uz sakārtotību un uzvedību; centrālā problēma – kārtība un pašrealizācija – kā sab.izvairās no nesapratnes.
Sab. Neturas kopā tikai tāpēc, ka pastāv vara; katrā institūc. Pastāv savi kārtības veidošanas paņēmieni. Dažādas institūcijas var veikt vienu un to pašu problēmu risināšanu un uzd. Veikšanu. Izpētīt un izmērīt šobrīdējo efektivitāti institūcijās nav iespējams, bet pagātnes darbības var.
(P...) Klosteris kādus uzd.risināja?-saimnieciskās darbības formas, mūsdienās palicis tikai vīnu darītava. Bet viduslaikos bija tirdzniecības un militārās izglītības funkcijas, zinātnes funkcijas.
Laika gaitā inst. uzd. Sazarojas. Mūsdienās sieva dara vienu, vīrs ko citu – tā vairs nav ekonomiska vienība. Inst. pārklājas gan ekonomikā, gan politikā.
Pētnieki pievērš uzmanību neplānotām sekām; uzdevumi un mērķi ir vieni, bet rezultāts-atšķirīgs. Inst. ne tikai veido kārtību, bet arī to grauj
(P...) Birokrātijas uzd.ir veidot kārtību, bet beigās tā sāk darboties savās interesēs un tas noved pie nesakārtotības.
Ar institūc. Saistītie jēdzieni ir vara, kontrole, sankcijas utt.
Publiskais un privātais diskurss.
Inst.normatīvais – stingrs un vājš reglaments. Juridiskā pasaulē ir stingri reglamentēts segments. Jauniešiem šīs normas nav tik stingras.
* inst. konservatīvisms un pārmaiņas – uzvedības normas vēsturiski mainās. Jūs ieiesiet dzīvē ar k-kādām vērtībām, bet nāk.paaudzei jau tās ir mainījušās. Ģimene kā instit. Ir atšķirīga dažādās pasaules vietās, bet vienojušās saiknes pastāv.
* inst.pārmaiņu faktori un ietekme uz sab. Visietekmīgākā instit. Koncentrējas starp reliģijām; tā noteica pol.,ekonom., un ģimenes dzīvi.Bet mūsdienās ir citādi.
*varas socializācija
* inst. kopsakarības un segmentācija. Vēsturiski pol.ļoti saistīta ar reliģiju, Eiropā tas nav raksturīgs.
…
