Lai gan cilvēku uzvedība grupās ir viena no visplašākajām pētījumu sfērām sociālajā psiholoģijā pats grupas jēdziens tiek formulēts ļoti atšķirīgi. Sociālā grupa nozīmē cilvēku kopumu. Cik lielam ir jābūt šim kopumam, lai to varētu uzskatīt par grupu? Divi cilvēki jau var veidot grupu (diādi), ja viņu mijiedarbība ir pietiekami cieša. Grupa ir nevis viens, bet vairāki cilvēki. Socioloģijā ir pieņemts izdalīt grupas pēc demogrāfiskajām pazīmēm – dzimuma, vecuma, kā arī pēc izglītības līmeņa, profesionālās piederības, piederības kādai no reliģiskajām konfesijām utt.
Galvenā problēma ir tā, ka grūti novilkt robežu starp lielajām un mazajām grupām – kurā brīdī mazā grupa pārtop par lielo? Cilvēka dzīve norit, esot ne tikai dažādu mazo grupu dalībniekiem, bet vairāk vai mazāk apzināti, esot arī lielo grupu dalībniekiem – etniskā grupa, valsts, nācija, politiskā partija u.c.
Skaitliskā ziņā lielās cilvēku kopas tiek iedalītas divās daļās:
Stihiski radušās grupas – grupas, kas izveidojušās nejauši, stihiski; tādas, kas pastāv samērīgi īslaicīgi. Pie šāda tipa lielajām grupām pieder masa, pūlis publika.
Noturīgās grupas – grupas, kas izveidojušās sabiedrības vēsturiskās attīstības gaitā, kas katra konkrēta sabiedrības tipa attiecību ietvaros ieņem noteiktu vietu un tāpēc ir ilglaicīgas, noturīgas savā eksistencē. …
