Stāsts ir par puisēnu Miči, kurš ļoti mīl puķes. Puķes ir viņa labākie draugi.
Mičis dzīvo ģimenē ar mammu un patēvu. Mamma ir mājsaimniece, patēvs – kalējs.
Patēvs vēlas, lai Mičis mācas kalēja arodu, jo uzskata to par īstu vīra darbu, bet Mičis
sapņo kļūt par dārznieku, jo viņa mammas brālis - dārznieks Līnis, ir viņu iedvesmojis
no mazām dienām. Kalēju tas neapmierina, viņu tracina Miča apsēstība ar puķēm.
Kalējs ir kluss cilvēks, bet, kad iedzer, tad izrunā visu sev sakrājušos sāpi. Bieži arī
iekausta Miči. Mamma Miči aizstāv, bet ne vienmēr spēj nosargāt. Sakarā ar to, ka
Miča tēvs ir miris, viņam ir iecelts aizbildnis Ķelputs. Māte, jūtot situāciju
paasinājumu, bieži Miči sūta pie Ķelputa. Rudenī Mičis sāk iet skolā. Skolas šaurība,
netīrība un aukstums viņu ļoti nomāc. Arī nesaskaņas ar vienu no skolas biedriem
ikdienu mācībās padara neciešamu. Kādā reizē, kad skolas biedrs ir atkal netaisnīgi
pret viņu izturējies, Mičis sāk sist viņu ar grāmatu pa seju. Skolas biedrs gūst vieglus
ievainojumus un pa degunu tek asins. Uz skolu tiek izsaukts Miča patēvs, kurš, turpat
skolmeistara priekšā, ļoti stripri iesit Mičim pa seju. Skolotājs viņu nosauc par
‘’nezvēru’’ un izdzen no skolas. …