Sociālais atbalsts samazinās, bet ne Igaunijā
Sociālā politika ir pavisam tieši saistīta ar nodokļu politiku. Lietuvas prezidente paudusi, ka valstij pašlaik nav iespēju palielināt budžeta izdevumus, tādēļ nāksies taupīt, un sabiedrības uzdevums būs izlemt, vai tā ir ar mieru maksāt lielākus nodokļus, lai sociālos pabalstus saglabātu pašreizējā līmenī. "Domāju, ka tādas valstis kā Lietuva nevar palielināt budžeta izdevumus, deficītu vai valsts parādu. Pirmām kārtām tām ir jāapcērp izdevumi, jāsamazina ierēdņu skaits, jāizvairās no valsts iestāžu funkciju dublēšanās, jālikvidē šķēršļi uzņēmējdarbībai un jātaupa," D. Grībauskaites intervijā Lietuvas biznesa avīzē "Verslo žinios" sacīto atstāsta BNS. Līdzīgi Latvijas Saeimai arī Lietuvas parlaments 23. jūlijā nobalsoja par "māmiņalgu" samazināšanu. Likumā paredzēts pabalstus, kuri jau tiek izmaksāti vai arī tiks piešķirti līdz 2010. gada jūlijam, samazināt par 10%. "Māmiņalgas" nedrīkstēs būs mazākas par 800 litiem (160 latiem) mēnesī. Savukārt no 2010. gada jūlija māmiņalgu vienam no vecākiem maksās 90% no algas par bērnu līdz viena gada vecumam, bet 75% no algas par bērnu no viena līdz divu gadu vecumam. Ne pirmajā, ne otrajā bērna dzīves gadā tas no vecākiem, kurš saņem pabalstu, nedrīkstēs strādāt algotu darbu. Pašlaik "māmiņalga" pirmajā bērna dzīves gadā ir 100% no pēdējās darba algas, bet otrajā gadā - 85% no pēdējās darba algas. Tā nedrīkst pārsniegt 7440 litu (1488 latus) mēnesī. Likumam bija jāstājas spēkā 1. septembrī, taču Lietuvas prezidente tam uzlikusi veto, norādot, ka grozījumi aizskar to māmiņu tiesības, kam šie pabalsti jau ir piešķirti. D. Grībauskaite arī paudusi, ka sociālā budžeta deficīta apstākļos izdevumu samazināšanā ir jāievēro gan tiesiskais princips, gan proporcionalitāte attiecībā pret visām grupām, lasāms informācijā prezidentes mājaslapā.
Savukārt Igaunijā sagatavots likumprojekts, kurš 2010. gadā paredz paaugstināt pašreizējo maksimālo vecāku pabalsta slieksni (30 729 kronas jeb Ls 1380) par 14,9% - līdz 35 316 kronām (Ls 1586).
…
