Sociālisma sistēma sabrūkot atstājusi milzīgas drupas, no kurām mums jāraušas ārā. Mēs ceram uz palīdzību, meklējam skaidrus orientierus, alkstam pēc droša padoma. Bet saņemam izvairīgas atbildes, dažādus viedokļus, pretrunīgas norādes un neviennozīmīgus paraugus. Mums paveras dažādi ceļi un alternatīvi risinājumi. Tas rada apmulsumu, nedrošību, neizpratni un nepacietību. Izrādās, ka pašiem jāveic izvēle, jāpieņem lēmumi un jāuzņemas atbildība. Vai tiešām pasaules gudrie nav izveidojuši vienu mācību, vienu vispārinātu, drošticamu teoriju sabiedrības izprašanai, nepārprotamu darbības programmu tās uzlabošanai? Šādu jautājumu nereti nākas dzirdēt ne tikai studentu auditorijās. Manuprāt, pār šādi formulētu jautājumu gulstas marksistiskās ideoloģijas ēna. Precīzāk, tās totalitārisma ideoloģijas ēna, kura sludināja vienīgo pareizo, “patiesi zinātnisko mācību par sabiedrību, tās likumsakarībām un nākotnes perspektīvām”.
Rietumos pastāv liela viedokļu, koncepciju un teoriju dažādība – plurālistisks sabiedrības un tās attīstības skatījums. Mūsu domāšanai jāorientējas uz to, ka līdzās pastāv dažādi, nereti viens otru izslēdzoši, viedokļi, ka līdzās Rietumu sabiedrību idealizācijai un glorifikācijai pastāv asa un nesaudzīga to kritika. Veltīgi Rietumu sociālajās zinātnēs meklēt teoriju – panaceju. Tāda nav izstrādāta ne Rietumu sabiedrībām, ne mūsu – postsociālisma sabiedrībām – sabiedrībām, kurām, kā uzskata daudzi teorētiķi un politiķi, nav precedenta cilvēces
vēsturē. Manuprāt, jāņem vērā, ka postsociālisma sabiedrību unikalitāte nav absolūta, tā ir relatīva. Tā ietver situācijas, stāvokļus, elementus, parādības, kuras daudzšķautnaini un vispusīgi jau atspoguļotas Rietumu teorētiskajā domā. Protams, mums pašiem jātiek skaidrībā, no kurienes mēs nākam, kur atrodamies un kurp virzāmies. Bet mums nav jāsāk no nulles punkta – varam izmantot Rietumu pieredzi un teorētisko mantojumu. Pie tam mums vienlīdz svarīgas ir gan tās teorijas (atziņas), kuras palīdz arvien dziļāk izprast un adekvāti atveidot sabiedrību, gan tās teorijas, kuras iezīmē teorētisko meklējumu un izpratņu strupceļus. Ceru, ka lekciju konspektā iekļautais materiāls palīdzēs studentiem izveidot savu viedokli par sabiedrību, tās attīstības modeļiem un perspektīvām.
1.1. Sabiedrības izpratņu daudzveidība. Termins sabiedrība (society, gesellschaft, общество) cēlies no latīņu vārda societās – kopība, savienība, sabiedrība. Vārda sakne socius atklāj saistību starp cilvēkiem: sabiedrotais, dalībnieks, biedrs. Sabiedrības jēdzienu lieto daudzas humanitārās un sociālās zinātnes, bet to vidū nav vienprātības par šī jēdziena saturu, apjomu un lietojumu.…
