1.Ko pēta sociālā psiholoģija
SP ir viena no psiholoģijas pamatnozarēm, kas pēta indivīda un sociālās vides savstarpējo ietekmi. SP galvenais pētījumu jautājums ir: Kā cilvēku domas, jūtas un uzvedību ietekmē citi cilvēki. Tās pētījumu sfēra aptver indivīdu vērtības, sociālās attieksmes, emocionālos stāvokļus, kognitīvās shēmas, personības iezīmes, savstarpējās attiecības – sazināšanos, sadarbību un sāncensību, pieņemšanu un noraidīšanu, naidu un mīlestību, sociālās lomas un normas grupās, starpgrupu attiecības. SP zinātniski pēta to, kā citu cilvēku reāla vai iedomāta klātbūtne ietekmē cilvēku domas, jūtas un uzvedību. Zinātniskās izpētes galvenā metode ir eksperiments, arī novērošana un korelāciju analīze.
SP pirmsākumi ir 19.gs filozofijā, par SP krusttēvu var uzskatīt socioloģijas pamatlicēju Fr. filozofu Ogistu Kontu. SP attīstības vēsture bijušās PSRS ir pilnīgi atšķirīga no soc psih vēstures Rietumos. PSRS SP veidošanās un attīstības iespējas pavērās tikai pēc 1965.g. pavājinoties ideoloģiskajam spiedienam no Hruččova stingrā režīma. Bet kā atsevišķa psiholoģijas nozare SP izveidojās tikai 70. gadu sākumā.
2.Kādi ai Sociālās psiholoģijas pētījumu galvenie virzieni 21.gs
1)Sociālās izziņas psiholoģija: Sociālā izziņa ir sociālās informācijas uztvere, interpretācija, atcerēšanās un izmantošana. Sociālās izziņas psiholoģija pēta sociālās zināšanas (to saturu un struktūru) un izziņās procesus, kuri ļauj izskaidrot sociālo uzvedību. Īpaša nozīme ir atminās pētījumiem – kāda informācija uzglabājas atmiņā un kā šī uzglabāšana tiek organizēta. Kā atmiņā uzglabātā informācija ietekmē tālāko informācijas apstrādi, lēmumu pieņemšanu un uzvedību.…
