Dinamiskie procesi grupās un organizācijās
Lielās grupas ir sākot no 30-40 cilvēkiem.
Mazās grupas ir skaitliski nelielas, arī 2 cilvēki veido mazo grupu.
* Mikrosocioloģiskā pieeja. Dz. Moreno vai īstajā vārdā Dž. Levi. Lieto vārdu „sociometrija”. Var veidot sociometrisko bildi uzdodot jautājumus grupas locekļiem ar kuru vēlas un ar kuru nevēlas kaut ko darīt kopā.
* Grupas teorijas kognitīvā pieejā (izziņas pieejā). K. Levin. Geštalpsiholoģijas teorija – sociālā uzvedība un mijiedarbība izziņas sfērā. Geštalterapija ir tad, kad cilvēkam vēlreiz ļauj piedzīvot to, kas viņu nelaiž vaļā, piemēram, cilvēks tik ļoti pārdzīvo kāda nāvi, viņš neiet uz bērēm utt., jo tas ir ļoti sāpīgi. Šī teorija ļauj to visu izdzīvot vēlreiz un attīrīt dvēseli.
Sociālā percepcija. Citu izziņa, kā es vērtēju citus. Ko viņi dara labu un ko sliktu. Ir cilvēki, kuriem viss ir slikti, ar tādu ir grūti sadzīvot. No tā izriet tas, kā viņš uztver citus.
* Interakcionistiskā pieeja (G.H. Mead, H.H. Hyman). Mijiedarbības pieeja. Cilvēkiem var būt dažādi uzskati par, piemēram, lomu sadali ģimenē. Ir cilvēki, kuri nevar izpildīt savu lomu, jo vienkārši viņš nav tai radīts. Neveidojas interakcija ar apkārtējiem.
Žesti un neverbālā saziņa ir pakļauta interakcijai.
* Biheivioristiskā pieeja (E. Thorndine). Uzvedības pieeja. Uzskatīja, ka ir jābūt apbalvojumiem un uzslavām, bet arī sodiem (naudas sodiem, atlaišanai no darba u.c.).
Kompimentaritāte – saskaņa. Cilvēki grupā rīkojas saskaņoti un virzās uz kopēja mērķa īstenošanu – psiholoģiskā sadarbība. Ir cilvēki, kuri nevar kopā strādāt/sadarboties, jo viņiem ir atšķirīgi temperamenti, bet varbūt viņi ir tik atšķirīgi.
Š. Bīlere uzvirza mazo grupu parametrus:
• Saliedētības noteikta pakāpe;
• Grupas vienotības izjūta;
• Grupas dalībnieku vidū pastāv savstarpējas attiecības un ietekme;
• Grupas līderis ietekmē citu locekļu uzskatus un uzvedību.
…
