Sociālā psiholoģija – psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka izturēšanas un darbības likumsakarības, kuras nosaka to ieslēgšanos sociālās grupās, kā arī šo grupu psiholoģiskie raksturojumi.
Tā ir grupu psiholoģija – pētī dažādas grupas un grupas ietekmi uz indivīdu un indivīda ietekmi uz grupu. Tā pētī arī sabiedrību kā veselumu, kā arī sabiedrības atsevišķas institūcijas, kuras tiek pētītas sabiedrības iekšienē, kontekstā. Pēta kā citu klātbūtne ietekmē cilvēka domāšanu, jūtas, uzvedību. Zinātnes rašanās iemesls ir tas, ka pastāv sabiedrībā dažādas parādības, kuras nevar izskaidrot nedz socioloģija, nedz psiholoģijas, nedz vispārīga psiholoģija. Pētī kā cilvēki domā viens par otru, kā ietekmē viens otru, kā attiecas viens pret otru. Izmanto elementus no personības psiholoģijas, socioloģijas, antropoloģijas, etnogrāfijas, kriminoloģijas, valodniecības.
Kā oficiāla zinātne tā ir jaunā (izveidojusies 1908). Zinātnieki Makdugals un Ross – abu zinātnieku nosaukumos parādās soc.psih. jēdziens. Pētījumi kļuva aktuāli pēc pirmā pasaules kara (īpaši ASV), kad tika apzinātas sociāli psiholoģiskas problēmas (ražošanas iestādēs, armijā, propagandā) – kā ietekmēt, manipulēt ar sabiedrību. Galvenā loma sākumā laboratorijas pētījumos – mazās grupās (3,5,10 cilvēki), kā rezultātā tika ignorēts kopējais sociālais konteksts. Tikai vēlāk pievērsa uzmanību sabiedriskām attiecībām, tās likumsakarībām, individuālas un sabiedriskās apziņas mijiedarbībai, kā arī personības izpratnei kā sabiedrisko attiecību sakopojumam. …