Pirms 18. gadsimta Rietumeiropā cilvēki ar invaliditāti tika uzskatīti par velniem un dēmoniem. Viņi tika atstumti un bieži sodīti ar nāvi. No 18.gadsimta un īpaši 19. gadsimtā invaliditāte tika uzskatīta par slimību, tādēļ cilvēki tika nošķirti un ievietoti lielās institūcijās tālu prom no apdzīvotām vietām. Mūsdienās neviens vairs nešaubās par cilvēku ar invaliditātes tiesībām, tomēr diskriminācija vēl tomēr pastāv. Sabiedrība vēl nav pietiekami pieejama, cilvēkam ar invaliditāti, jo cilvēkam ar invaliditāti vēl joprojām ir grūti nokļūt darba vietā nekā citām sabiedrības grupām. Invaliditāti ir grūti definēt. Pēdējā laikā sabiedrībā sāk lietot terminu “personas ar invaliditāti” vai “personas ar ierobežojumiem”. Invaliditāte cilvēkiem izraisa dažādas izjūtas, īpaši pašai personai, kā arī tuvākajiem apkārtējiem. Kādreiz invaliditāte tika salīdzināta ar dažādiem ierobežojumiem bez iespēju saskatīšanas. Daudzi cilvēki sevi neuzskata par invalīdiem, lai gan viņi ir ar smagiem ierobežojumiem. Arī cilvēkiem bez invaliditātes vārds “invaliditāte” izraisa dažādas izjūtas – no žēluma līdz noliegumam. Tātad, ikviens izprot invaliditāti atšķirīgi, vēstures gaitā invaliditāte tiek novērtēta dažādi, un tā tas notiks arī turpmāk, jo katrs cilvēks ir unikāls un katram cilvēkam ir nepieciešams cits atbalsts. Tāpēc ikviena sabiedrība atšķirīgi uztver cilvēkus, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir citādi. Invalīda jēdziens: Invalīds ir persona, kurai sakarā ar slimību, traumu vai iedzimtu defektu izraisītiem orgānu sistēmu funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība un kurai ir noteikta invaliditāte šajā likumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Invaliditātes jēdziens: Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ar vecuma pārmaiņām cilvēka organismā nesaistīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kas apgrūtina personas integrāciju sabiedrībā, pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo tās spēju strādāt un sevi apkopt. Invaliditātes pensiju var saņemt cilvēki:
• kuri nav sasnieguši noteikto pensijas vecumu,
• atzīti par invalīdiem (izņemot, ja invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība pēc 1997.gada 1.janvāra) un
• kuriem apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem.
Lai cilvēks varētu pieteikties uz invaliditātes pensijas piešķiršanu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nepieciešams iesniegt:
• iesniegumu par invaliditātes pensijas piešķiršanu;
• Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) izrakstu par noteikto invaliditātes grupu;
• kā arī apdrošināšanas (darba) stāžu apliecinošus dokumentus (ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 1996.gadam).
…
